Godmaņa sieva Ilze saka – savos 70 Ivars jūtas lieliski.
«Es viņu apbrīnoju un droši vien apbrīnošu vienmēr. Dod Dievs mums visiem 50 gados būt tādā morālā, psiholoģiskā un sportiskā formā. Viņš visu laiku ir kustībā, nav vēlmes vienkārši uzvilkt mājas čības, skatīties televizoru un lasīt grāmatas,» teic viņa. Bez padomu sniegšanas politikā un ekonomikā viņš joprojām īsteno arī savus hobijus – tenisu, makšķerēšanu, medības un pastaigas ar suņiem.
«Covid-19 ierobežojumi ik pa laikam ievieš korekcijas, bet aktīvs sportotājs viņš ir joprojām. Kad pagājušajā ziemā telpās nedrīkstēja spēlēt tenisu, bieži devās slēpot ar distanču slēpēm. Un ne jau apmeta riņķīti ap māju! Ik reizi pievārēja savus 15 kilometrus. Tagad jau arī ar nepacietību gaida, kad uzsnigs un varēs vilkt ārā slēpes,» atklāj Ilze.
Viņa atklāj – viena no ģimenes dāvanām bija saistīta ar to, ka savu līdz šim iemīļoto sporta veidu vindsērfingu Ivars nomainījis pret ko mierīgāku – velobraukšanu.
«Šķiet, tas bija aizpagājušajā vasarā, kad Ivars atcerējās, ka ir tāda lieta kā velosipēds. Dažkārt devās izbraucienos uz kādu stundu, divām. Nesen man radās sajūta, ka Ivaram gribētos jaunu šosejas divriteni. Dzimšanas dienā mājās arī ieripināju jaunu zirgu,» smej Ilze.
Viņa teic – prieks par dāvanu Ivaram bijis neviltots, un piebilst: «Ir jau tā, ka dāvanas vairs tiešām nav galvenais, svarīgāk ir būt kopā ar tuvajiem, parunāt. Vislielākais prieks Ivaram jubilejā bija, ka varēja pabūt kopā ar bērniem un mazbērniem. Galvenais – lai veselība turas!»
Vairāk lasi jaunākajā Privātās Dzīves numurā!