Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
1
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Marta Marija Sproģe var lepoties ar patiesi kuplu un laimīgu ģimeni. Nupat Sproģu ģimenes vecākā meita Gabriela svinēja savu pilngadību un mammai blakus izskatās drīzāk kā jaunākā māsa. Iedvesmas forumā Sproģe dalījās pārdomās, kā tas ir – kļūt par mammu pieaugušai sievietei un kādas sajūtas rada apziņa, ka drīz viens pēc otra arī citi ģimenes bērni kļūs pavisam pieauguši.
«Es domāju, ka ir brīži, kad tu kaut kam teorētiski gatavojies, bet tad tu to piedzīvo. Vecākā meitiņa, tuvojoties pilngadībai, pēdējos divus gadus jau dzīvoja patstāvīgu dzīvi,» stāsta Sproģe. «Runājot par pilngadības laiku, man ir sajūta, ka šis process notiek organiski.
Protams, ir saldsērīga sajūta un nostalģija par laiku, kad esam bijuši tik daudz un cieši kopā,
bet to aizēno veselīga gandarījuma sajūta un prieks, ka meita dodas savā dzīvē.»
Vaicāta, kādēļ Sproģe izvēlējusies visu kuplo saimi mācīt mājmācībā, daudzbērnu māmiņa atminas kādu pētījumu, kuru lasījusi psiholoģijas studiju laikā. «Kad rakstīju kursa darbu attīstības psiholoģijā, bija tāds pētījums, kas mani ļoti uzrunāja, kad gaidīju vecāko meitu. Tajā tika pētīti bērniņi līdz triju gadu vecumam kādā ciltī Āfrikā un kādā pilsētā Francijā.
Āfrikā bērniņš vienmēr atradās mammas tuvumā, to nēsāja slingā, tiek ilgi zīdīts, visi guļ kopā. Francijā vairums bērnu auga pēc rietumu tradīcijām – bērniņam pēc dzimšanas bija sava istaba, viņš netiek zīdīts, viņam dod māneklīti, nāk svešas auklītes.
Vienvārdsakot, šis pētījums lika man aizdomāties par vēsturi, no kurienes mēs nākam, arī kā sievietes – mēs iznēsājam bērniņu, mēs viņu zīdam. Māte daba parāda, ka starp bērnu un māti ir cieša saikne ne tikai tad, kad bērniņš ir mazs, bet arī tad, kad viņš aug,» skaidro Sproģe.
