«Biju pieteicies manavakcina.lv un pēc potes devos uz Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Talsu filiāli. Man tika AstraZeneca. Biju viens no jaunākajiem cilvēkiem, kas tobrīd potējās – kopā ar mani savas vakcīnas gaidīja arī vairākas kundzītes,» PDz atklāj Intars Busulis.
Viņš uzsver, ka visi satiktie cilvēki bija priecīgi un laipni.
«Man tas šķita gana amizants un foršs notikums, tādēļ izlēmu to iemūžināt. Ar fotogrāfijām padalījos sociālajos tīklos. Šķita, ka ir taču redzētas miljons reižu sūdīgākas bildes par šo. Ar vardarbību, karu…
Diemžēl daudzu reakcija bija graujoša. Tiku nodēvēts par vienu no aitu bara, man pārmeta – kāpēc spiežu citiem vakcinēties, lai gan neko tādu nedarīju.
Es vienkārši dalījos ar savas ikdienas notikumu. Godīgi sakot, es vairs nezinu, kam šobrīd var ticēt, kam ne, taču izvēlos labāk nopotēties – lai būtu miers.
Es vienkārši gribu kļūt par brīvu cilvēku. Ir sajūta, ka bez savakcinēšanās nekāda vieglā dzīvošana turpmāk nebūs. Man ir pilnīgi vienalga, kas pie tā visa vainīgs – Bils Geitss, Džordžs Soross vai Rokfelleri. Tas, kas mani interesē, ir QR kods, kurš, iespējams, ļaus atjaunot brīvu ceļošanu un kurā būs pieejama informācija par to, ka cilvēks ir vakcinēts pret Covid-19.
Tieši tādēļ man ir svarīgi, ka esmu to izdarījis. Ja kāds tic tam, ka līdz ar vakcināciju tiek ievadīts nano čips, caur kuru ikviens turpmāk būs izsekojams – lai! To, kur mēs ejam un ko darām, iespējams izsekot gan ar telefoniem, gan sociālajiem tīkliem,» atgādina Intars.
Taujāts, kā juties pēc vakcinēšanās, mūziķis neslēpj – ne pārāk labi.
«Pirmajā naktī man bija viegls drudzis. Modos augšā vairākas reizes. No rīta bija temperatūra, bet, dienai ejot uz vakara pusi, kļuva aizvien labāk,» atminas Intars. «Nav noslēpums, ka mūziķu vidū ir gan tādi, kas grib vakcinēties, gan tādi, kas ir pret. Pat manā ģimenē par to domas dalās. Respektēju ikviena izvēli,» tā Intars.
Kā pēc saņemtās vakcīnas jutās Māra Upmane-Holšteine – lasi jaunākajā Privātās Dzīves numurā!