Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
1
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Sendienas mūsdienās
Mūsdienās Maču Pikču katru gadu apmeklē vairāk nekā viens miljons tūristu. Lai tiktu pilsētā, biļete jāpērk laikus, jo katru stundu šeit tiek ielaisti vien 250 cilvēki. Patiesībā jau skati, ko redzam virszemē, atklāj tikai daļu no pilsētas inženieru gudrā darba.
Maču Pikču bieži piedzīvo lietusgāzes, un zem tās jau inku laikā ir izveidota smalka drenāžas sistēma, par kuru varētu brīnīties pat mūsdienu cilvēki. Pilsēta nesastāv tikai no tās daļas, kas izvietota centrālajā plato. Blakus esošajās kalnu virsotnēs bāzējas atsevišķi ciemati, kuriem piekļūt var vien paši izturīgākie, jo augstās un stāvās kāpnes prasa fizisku sagatavotību.
Šajos ciematos katru dienu tiek ielaisti vien daži cilvēki, tāpēc jābūt īpaši veiksmīgam, lai iegūtu biļeti sev vēlamā laikā.
Viena no jaunākajām teorijām vēsta, ka Maču Pikču un ceļš uz to, iespējams, tolaik bija kā sava veida svētceļojums, jo nokļūšana pilsētā prasīja vismaz nedēļu. Tie, kas atrada ceļu, tad arī varēja palikt inku sirdī. Bet tā ir tikai viena no simtiem teoriju un leģendu, kas apvij šo maģisko vietu. Kāds teiks, ka inki bija pārcilvēki un viņiem bija pieejamas tehnoloģijas, kas mūsdienu cilvēkam nav saprotamas vai ir aizmirstas. Skatoties uz precīzo akmeņu griezumu, tiešām atliek vien spriest, kā viņi to spēja izdarīt.
Vēl kāds piesliesies ekstrēmākām teorijām par citplanētiešu palīdzību un civilizāciju no citas planētas. Lai tur būtu kā būdams, es nevienā brīdī neesmu pārsteigta, ka inki par savas civilizācijas sirdi izvēlējās tieši šo vietu – starp kalniem dusošu paradīzi, kurā miers, šķiet, sajūtams un smeļams. Īpaši – paejot nedaudz malā no tūristu pārpildītajiem skatu laukumiem un paklaiņojot pa tukšajām Maču Pikču ieliņām, kurās vēl jūtama sendienu smarža.
