Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
1
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Maču Pikču ir viens no mūsdienu pasaules septiņiem brīnumiem. Un ne velti – atgūlusies uz plato starp džungļiem apaugušām kalnu virsotnēm, senā pilsēta ir tieši tik iespaidīga, kā izskatās fotogrāfijās. Esmu šeit atbraukusi nesezonā, un Maču Pikču mani sagaida ar to, kas kalnos novērojams visai regulāri, – biezu, necaurredzamu mākoņu segu. Senā pilsēta atrodas kalnos, vairāk nekā divu kilometru augstumā, un pakļaujas visiem nepastāvīgajiem kalnu laikapstākļu likumiem.
Kaut arī par ieejas biļeti esi samaksājis 50 eiro, ja Maču Pikču negribēs rādīt tev savu seju, tu to neredzēsi.
Bet kalnu dabā ir ātri mainīt garastāvokli, un dažu desmitu minūšu laikā mākoņi uz brīdi izklīst. Man aizraujas elpa! Ieraugu ne vien senās inku civilizācijas atstātās drupas, bet arī kalnu virsotnes, kas slejas tepat blakus. Šķiet, gandrīz aizsniedzamas ar roku. Tikpat ātri, cik pazuduši, mākoņi atkal sarodas, un nekas vairs nav redzams. Tikai detaļas. Nedaudz žēl tūristu, kas ierodas pēc mums un neredz neko no maģiskās vietas varenības.
Lai šeit nokļūtu, ne vien nākas samaksāt krietni lielu naudu (uz šejieni var tikt tikai ar pasaulē dārgāko vilcienu – par trīsdesmit kilometru braucienu jāmaksā ap simt piecdesmit eiro), bet jārēķinās, ka būs nepieciešams arī daudz spēka.
Fiziski vājāki cilvēki sāk just retinātā gaisa ietekmi, turklāt senā pilsēta izvietota vairākos stāvos, un tas nozīmē – jākāpj augšā pa stāvām kāpnēm. Pēc statistikas datiem, katru dienu šeit slikti paliek vismaz vienam un gadā no pārpūles te mirstot aptuveni 360 tūristi. Par laimi, es nepamanīju nevienu, kuram paliek slikti, bet tādus, kuriem no brīnumiem paplešas acis – gan.
Raksta turpinājums:
