Rīga +3°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Latvijā šogad trešajā ceturksnī pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 23% darba ņēmēju, kas ir par 5,9 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt 100,6 tūkstoši jeb 12,4% darba ņēmēju 2019. gada trešajā ceturksnī saņēma minimālo darba algu vai mazāk, kas ir par 2,9 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš, kad minimālo algu vai mazāk saņēma 15,3% darba ņēmēju.
Reģionos visaugstākais mazo algu saņēmēju īpatsvars joprojām bija Latgalē, kur 22,1% darbinieku saņēma minimālo algu vai mazāk.
Savukārt 34,3% (2018.gada trešajā ceturksnī – 33,5%) pamata darbavietā neto algā mēnesī saņēma 450,01–700 eiro, 31,8% (27,1%) darba ņēmēju saņēma algu 700,01–1400 eiro robežās, bet algu no 1400,01 eiro un vairāk mēnesī saņēma 5,9% darba ņēmēju pretstatā 4,2% pirms gada.
Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2019. gada trešajā ceturksnī darba alga netika aprēķināta (saistībā ar bezalgas, grūtniecības, dzemdību atvaļinājumu vai arī darbs sākts nesen u.tml.) vai aprēķināta, bet netika izmaksāta 2,4% (pirms gada – 3,3%) darba ņēmēju, savukārt 2,6% (3%) algotu darbu strādājošo darba samaksas lielumu neizpauda.
Darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās četri tūkstoši mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,1 tūkstoti iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
