Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Jauniešu skaits Latvijā samazinās straujāk nekā iedzīvotāju skaits, tāpēc būtiski sarūk viņu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā. Ja 2009.gadā jauniešu bija 11%, tad 2019.gadā vairs tikai 6,4% no visiem Latvijas iedzīvotājiem, un tas ir otrais zemākais rādītājs Eiropas Savienībā,» sacīja statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta direktores vietniece Baiba Zukula.
Apkopotie dati liecina, ka jauniešu īpatsvars reģionos atšķiras – nedaudz lielāks kā vidēji Latvijā tas ir Kurzemē (7,2%), Vidzemē (7,1%), Zemgalē (6,7%) un Latgalē (6,6%), savukārt Pierīgā un Rīgā tas ir mazāks nekā vidēji valstī – attiecīgi 6% un 5,8%.
No republikas pilsētām lielākais jauniešu īpatsvars ir Liepājā (6,9%), bet mazākais – Jūrmalā (5,3%).
Savukārt novados lielākā jauniešu proporcija ir Jaunpiebalgas (9%), Rugāju (8,9%), Riebiņu (8,7%), Vārkavas (8,7%), Brocēnu (8,3%) un Naukšēnu (8,3%) novados.
Statistikas pārvaldē arī atzīmēja, ka, pieaugot mātes vidējam vecumam, jauniešu vidū dzimstības rādītāji samazinās – šobrīd dzimst vidēji 48 bērni uz 1000 jaunietēm, kas ir trīs reizes mazāk nekā 80.gados.
Jauniešiem lielākoties bērni dzimst ārpus laulības (63,5%).
Tāpat statistikas pārvaldē norādīja, ka, sasniedzot pilngadību, jaunieši, jo īpaši jaunie vīrieši, nesteidzas pamest vecāku mājas. 2019.gada sākumā 83,7% jauno vīriešu un 73% jauno sieviešu dzīvoja kopā ar vecākiem. Vienlaikus 2,9% vīriešu un 7,4% sieviešu bija precējušies, kamēr 6,9% vīriešu un 20,4% sieviešu norādīja, ka dzīvo vienā mājsaimniecībā ar partneri vai laulāto.
2018.gadā 59,9% jauniešu mācījās vai studēja, tostarp 14,5% mācījās vispārizglītojošajās skolās, 11% – profesionālās izglītības iestādēs, bet 34,3% studēja koledžās un augstskolās.
Latvijā pērn 47,8% no visiem jauniešiem strādāja, 6,5% bija bezdarbnieki (meklēja darbu un bija gatavi to uzsākt tuvāko divu nedēļu laikā), bet 45,7% bija ekonomiski neaktīvi. Katrs ceturtais nodarbinātais apvienoja darbu ar mācībām. Savukārt ekonomiski neaktīvo skaitā 87,1% jauniešu turpināja mācības. No visiem nodarbinātajiem jauniešiem 30% strādāja tirdzniecības, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomās.
