Kariņam novēl kļūt vīrišķīgam un drosmīgam
Pēc premjera Krišjāņa Kariņa iniciatīvas pirms divām nedēļām tika atlaista veselības ministre Ilze Viņķele, un viņas vietā par ministru iecelts līdzšinējais Attīstībai/Par! Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Jaunais ministrs solīja, ka visu uzmanību veltīs tam, lai vakcinācijas tempi Latvijā tiktu paātrināti. Viņš gan bilda, ka atbalsta līdzšinējās veselības ministres Viņķeles darbības, un paziņoja, ka, pieņemot lēmumus cīņā pret vīrusu, paļausies uz medicīnas ekspertu ieteikumiem.
Ilze Viņķele PDz atzina – pirmdien, ejot uz darbu, galīgi nebija domājusi, ka nedēļa tā izvērtīsies.
«Es pilnībā respektēju – tas ir komandas kapteiņa pienākums vērtēt to, vai viņš var strādāt ar mani vai kādu citu komandā. Bet ko es novēlētu Kariņa kungam – tomēr to vīrišķību un drosmi kaut kā dabūt augšā.» Aizlūstot balsij, Ilze turpināja: «Nu… Tā nedara! Krietns cilvēks aiz muguras neatlaiž. Ja ir uzskatu atšķirības, tad piezvana un pasaka, nevis izdara aizmuguriski!»
Stāstot par savām šā brīža izjūtām, Ilze pauda – tagad viņai galvenais esot izgulēt hronisko miega badu. «Pirmdien, pārnākusi mājās ar ziņu, ka premjers gatavojas prasīt demisiju, sapratu, cik ārprātīgi esmu nogurusi. Šī sajūta mani nav pametusi. Un demisija pat ir sava veida atvieglojums,» atzīst viņa. «Nedēļas nogalē vēl apdarāmi darbi, bet no pirmdienas dodu sev beidzot trīs gadus neņemto atvaļinājumu. Paņemšu pauzi.»
Gandarījums par paveikto un neziņa par nākotni
Ar savu veikumu ministres amatā viņa ir apmierināta. «Man ir milzīgs gandarījums par pēdējiem diviem gadiem. Tā ir pieredze, kādu ne katram dzīvē iespējams gūt. Jāsaka gan, ne katram tāda pieredze patīk. Bet varu teikt, ka profesionāli tas man šķita ļoti interesants laiks.
Man bija superīga komanda.
Bija iespēja Veselības ministrijas cilvēkus un iestādes salolot un salāpīt pēc tā, kas viņiem bija pāri gājis divu iepriekšējo ministru laikā. To uzskatu par vienu no ieguvumiem ministrijai, ka cilvēki ir iedrošināti būt radošiem, nākt ar iniciatīvu, neterorizēt, radīt apstākļus, kuros viņi paši atveras un strādā ar vislielāko atbildību,» tā Ilze.
«Savukārt par nozari runājot, apstākļos pirms kovida izdevās panākt veselības publisku redzamību. Parādīt, ka veselības aprūpe nav nodokļu instruments, bet vairāk cilvēktiesības un ir ārkārtīgi svarīga sabiedrībai un katram cilvēkam. Ir gandarījums par psihiskās veselības izvilkšanu no pilnīgas pamestības. Un tad nāk kovids. Nu, kovids kā kovids – slimība, ar ko jāsadzīvo un jāstrādā būs daudz un pietiekami ilgi,» teic Ilze.
Brauks uz laukiem aprūpēt tēvu
Par nākotnes plāniem un politiku domāt viņai gan vēl neesot bijis ne laika, ne jaudas. «Nezinu, vai palikšu politikā. Vismaz pāris nedēļu par to netaisos domāt. Domāšu tikai par ģimeni, papu un saviem mājdzīvniekiem. Braukšu uz laukiem pie tēva, kurš nule izrakstīts no slimnīcas. Darīšu visu, kas jādara. Būs jāšķūrē sniegs – šķūrēšu, būs jāskalda malka – skaldīšu!»
Tieši pagājušās nedēļas nogalē no Valsts Apdegumu centra tika izrakstīts Ilzes tētis Juris Galerijs Vidiņš, kurš klīnikā pavadīja teju divus mēnešus. Dodoties pirtī, Viļānu slimnīcas galvenais ārsts ar karsto ūdeni applaucēja kājas. «Bija baisi. Iedomājieties, dzīvam cilvēkam no abām kāju pēdām novelk ādu. Man āda nogāja kā zeķes.
Sāpes drausmīgas, šoks, nedod Dievs!
Ar dakteri gan paveicās. Sergejs Smirnovs bija vienkārši lielisks. Tiešs, atklāts un savas lietas profesionālis. Man bija ādas transplantācijas operācijas vienai pēdai. Bija līdz kaulam apdegums aizgājis. Tad diviem kājas pirkstiem galiņus amputēja. Tagad ir labi, nu jau dažas dienas mēģinu staigāt. Tagad nezinu, kā Smirnovam pateikties. Viņš ir ārsts ar lielo burtu. Kukuļus es nedodu. Būs laikam jādod kāds konjaks vai torte,» PDz atzina Vidiņš.
Konfliktēja kopš pavasara
Valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa un veselības ministres Ilzes Viņķeles nesaskaņas ilga jau no pavasara, kad premjeram un ministrei bija dažādi viedokļi par masku nēsāšanas nepieciešamību. Nopietnā konfliktā tās pārauga oktobra sākumā. Viņķele iestājās par to, ka Rīgas maratonu var rīkot, bet valdības vairākums ar Kariņu priekšgalā nolēma, ka maratona nebūs.
Pēc tam ik pa laikam starp premjeru un veselības ministri uzplaiksnīja pa sīkam konfliktiņam, kur katra no pusēm stingri iestājās par savu taisnību.
Premjers šādu sadarbību ar ministri spēja izturēt līdz gadu mijai, kad sākās vakcinācija. Izrādījās, ka nav pilnībā izstrādāta vakcinācijas plāna un ka Latvija Eiropas kopējā iepirkumā lielāko uzsvaru likusi uz vakcīnām, kuras Eiropas Savienībā joprojām nav apstiprinātas. Proti, Latvijā vakcīnu tikpat kā nav, un arī tās, kuras ir, tiek izlietotas lēni. Kariņš pat vainoja Viņķeli, ka Veselības ministrija it kā atteikusies no piedāvājuma papildus iegādāties 100 000 Eiropā jau apstiprinātu vakcīnu, un tikai valdība, uzzinot par šādu neizprotamu ministres rīcību, panākusi, ka Latvija papildus vakcīnas pirks.
Viņķele Kariņa pārmetumus masku un ierobežojumu jautājumā noraidīja, sakot, ka savā darbībā esot vadījusies pēc ekspertu ieteikumiem. Par atteikšanos no papildu vakcīnām ministre LTV1 raidījumā Šodienas jautājums pauda: «Tie ir meli, tik balti kā Kariņa kunga mati!» Par vakcinācijas plānu viņa pauda, ka tā būtība jau sen ir apstiprināta valdībā, un skaidroja, ka problēmas ar Kariņu ir tāpēc, ka atšķiras premjera un viņas redzējums par to, kā risināmas kovida problēmas. «Manuprāt, krīze veselībā ir cieši saistīta ar sociālekonomiskajiem faktoriem. Man nezināmu apstākļu dēļ valdībai vieglāk ir bijis fokusēt uzmanību tikai uz veselības ierobežojumiem, pametot novārtā adekvātu un laicīgu atbalsta sistēmu,» tā Viņķele.