Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ierobežojumu klāsts, ko SARS-CoV-2 vīrusa izplatības mazināšanai lieto visā pasaulē, ir līdzīgs. Prioritāri būtiski ierobežo vai aizliedz pasākumus klātienē – gan publiskus, gan privātus, sabiedrisko ēdināšanu un iepirkšanos. Vēl pavasarī ziņu lentās un sociālajos tīklos varēja lasīt un skatīt bildes no Eiropas valstīm, kurās pie lielveikaliem, ievērojot distanci, savu kārtu iepirkties rindā gaidīja labklājīgo valstu iedzīvotāji. Covid-19 rudens uzliesmojumā iespēja iegādāties tikai pārtiku un pirmās nepieciešamības preces nav nekāds retums. Beļģijā, piemēram, pārtikas lielveikalos nepārtikas preču ailes, nodaļas ir norobežotas un tiek tirgota pārtika un pirmās nepieciešamības preces.
Latvijā nepārtikas preču tirdzniecības ierobežošana stāsies spēkā sestdien, 5. decembrī. Kā tas ietekmēs mūsu ikdienu? Sociālajos tīklos cilvēki pauž polarizētus viedokļus. Ir gana daudz sašutuma un neizpratnes. Kā?
Viena mana kolēģe pārdzīvoja par to, ka kleitu veikali būs ciet. Kāds pukojas, ka nebūs iespējams iegādāties spuldzes. Bet kā ar bērnu rotaļļietam?! Jāatzīst, ka salasoties šādas atsauksmes, pieķēru sevi pie domas – jā, tiešām, bet kā tagad būt?!
Padomāsim vēsu prātu.
Ierobežojumi ir līdz 11. janvārim. 39 dienu periods, no kurām ierobežojumi būs 14 dienas – tikai brīvdienās un svētku dienās.
Darbadienās pannu, katlu, cimdu, zeķu, zābaciņu veikali un nodaļas veikalos ir vaļā.
Vērtēju arī, kādu ietekmi ierobežojumi atstās uz manu ikdienu. Iepērkos nedēļas nogalēs, jo darbadienās tam nav laika, pamatā tikai pārtiku un pamatā lielveikalos, kas tuvu mājām. Ir nedēļas nogales, kad nav ne spēka, ne vēlēšanās iet uz veikalu, tad sarunāju, ka to izdara ģimene. Savukārt tajās brīvdienās, kad iepērkos pati, cenšos to darīt pēc iepriekš sastādīta saraksta.
Nezinu, ka jums, bet pat ar sarakstu un mērķi iegādāties tikai nepieciešamās pārtikas preces, ne vienmēr apņemšanās sokas. Ar iepirkuma ratiem manevrējot pa preču ailēm, kas apspraudītas ar lieliem atlaižu plakātiem, nevilšus to svečturīti vai krūzi tomēr pacilā. Un pat saprotot, ka mārketings, to svečturi man simts gadus nevajag un patiesībā arī negrasos pirkt, laiks, ko pavadu veikalā paildzinās. Pēc novērojumiem pilnīgi noteikti ir ļoti daudz cilvēku, kas rīkojas līdzīgi. Un tā nu mums brīvdienās ir pilni veikali cilvēku.
Vai valdības garajā un slēgtajā 1. decembra sēdē pieņemtie tirdzniecības ierobežojumi bija izveidoti skaidri un nepārprotami līdz detaļām? Nē.
Bet ierobežojumu pamatmērķis un doma no tā nemainās – samazināt fizisku kontaktu skaitu un cilvēku pārvietošanos.
Ja savstarpējas uzticēšanās līmenis sabiedrībā būtu augstāks, pietiktu ar regulējumu, ka brīvdienās tirgojamas vien pārtikas un pirmās nepieciešamības preces, minot saturisku aprakstu, ko ar to saprot. Bet ir pieredzēts, cik ārkārtīgi radoši tiek interpretēti saturiski it kā skaidri ierobežojumi, tādēļ valdība iekrita EM sagatavotā detalizētā pirmās nepieciešamības preču saraksta lamatās.
Uzklausot sabiedrības taisnīgi norādītās regulējuma nepilnības, tās tiks labotas vēl šodien un degvielas uzpildes stacijā varēs iegādāties arī logu mazgāšanas šķidrumu un žurnālu.
Tomēr būtiskākais, manuprāt, šobrīd ir par ko citu. Radošumu, ko liek lietā, lai pamatoti un arī ne tik ļoti izspēlētu desmitiem scenāriju, kādēļ drīkst to, bet aizliedz citu, un kā visu var apiet, ir jāvirza uz ierobežojumu ievērošanu pēc būtības. Mazāk kontaktu, mazāk inficēšanās. Mazāk inficēšanās, mazāk Covid-19 slimnieku slimnīcās. Mazāk Covid-19 pacientu slimnīcās, mazāk pārstrādājušos mediķu un vairāk pakalpojumu citiem slimniekiem, kuriem arī vajadzīga palīdzība. Un ātrāk atpakaļ pie ierastās dzīves.
