Rīga -3°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Viņš skaidroja, ka, piemēram, pēc pirmajiem Covid-19 pandēmijas izraisītās mājsēdes mēnešiem jaundzimušo skaits Latvijā krietni samazinājās, tomēr laika gaitā tendence mainījās un prognozētā bērnu piedzimšanas gadījumu skaita lejupslīde gandrīz izlīdzinājās, uzrādot vien dažu procentu kritumu pret iepriekšējo gadu.
«Līdz ar to ir slikti, bet nav tāda briesmīga papildu krituma, kā dažreiz likās, ka būs,» sacīja eksperts.
Viņš atzina, ka Covid-19 negatīvā ietekme uz Latvijas demogrāfiskajiem rādītājiem neapšaubāmi ir bijusi būtiska. «Ja mēs kopā saliekam 2020.gada beigas līdz pat šodienai, es domāju, tur ir 6–7 tūkstoši liekas nāves,» sacīja Mežs, izceļot arī ar pandēmiju netieši saistītās nāves, kas, piemēram, iestājās hroniski slimiem cilvēkiem, nespējot laikus tikt uz izmeklējumiem un profilaktiskām vizītēm pie ārsta.
Viņš arī vērsa uzmanību, ka daļa pacientu, kuri pandēmijas laikā veselības aprūpes apgrūtinātās pieejamības dēļ «ielaida» savas kaites, nomirs ātrāk, nekā tas būtu noticis, ja pandēmijas nebūtu. Tas nozīmē, ka samazināsies iedzīvotāju vidējais mūža ilgums, kurš jau tagad, pāris pandēmijas gados, ir samazinājies par vienu gadu, nokrītot zem 75 gadiem.
Demogrāfs arī runāja par visā pasaulē novēroto tendenci palielināties vecumam, kurā sievietes dzemdē pirmo bērnu. Viņš sacīja, ka valstij ir jāspēj radīt tādi apstākļi, lai ģimenes var justies drošas un radīt pēcnācējus tad, kad vēlas, un tik, cik vēlas.
Jau ziņots, ka gada laikā iedzīvotāju skaits Latvijā sarucis par 17 500, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Saskaņā ar tiem 2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni cilvēku.
CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.
