Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Atteikušies no iekšdedzes dzinējiem, rūpnieki pievēršas arī citām jomām, kā samazināt ietekmi uz vidi. Viena no tām ir salonā izmantotie materiāli, kā tas ir videi draudzīgajā Mazda elektroauto MX-30.
Pazīstot Mazda produkciju, tas var šķist gluži neticami, taču, kad uzņēmums pirms vairāk nekā 100 gadiem uzsāka savu darbību, tas ražoja korķus.
Tagad var teikt, ka vēsture ir veikusi pilnu apli – Mazda ir atgriezusies pie korķa, taču nu to izmanto kā ilgtspējīgu materiālu, kas izrādījies ļoti piemērots auto salona dekoratīvajiem elementiem. Demonstrējot simbolisku atgriešanos pie saknēm, pilnībā elektriskā MX-30 izstrādē interjera dizaineri detaļas, ko parasti izgatavo no gumijas, ir izveidojuši no korķa.
Materiāls, kas var izaugt un ataugt
Lietuvas Ekodizaina asociācijas dibinātājs Simons Tarvīds uzsver, ka ilgtspēja ražošanā ir komplekss pasākums. Tāpēc jebkurā nozarē ir pastāvīgi jāuzlabo ražošanas procesi un jāievēro daži galvenie noteikumi. “Ja mēs ilgtspēju saprotam kā vienotu sistēmu, ir jāņem vērā trīs faktori: ekonomiskais, ekoloģiskais un sociālais. Šie principi attiecas uz jebkuru nozari,” skaidro dizainers.
Lai veicinātu aprites ekonomiku, rūpniecībā arvien vairāk tiek izmantoti materiāli no atjaunojamiem avotiem. Tāpat tiek pieliktas pūles, lai lielāko daļu materiālu aizstātu ar pārstrādājamiem produktiem.
“Runa ir par visu, kas var dabiski augt un atjaunoties – no koka, zāles un jūras aļģēm līdz aitādai. Autobūvi pagaidām nav iespējams iedomāties bez plastmasas, tāpēc šobrīd tiek daudz domāts par to, kā izmantot pārstrādājamu plastmasu.
Piemēram, jūrās nogrimst miljoniem tonnu zvejas tīklu, radot briesmīgu slogu videi. Tagad šos tīklus iespēju robežās savāc, pārstrādā un tie kļūst par otrreizējo izejvielu.
Pozitīvus piemērus var atrast arī daudz tuvāk. Piemēram, PET pudeļu savākšana un pārstrāde,” teic Simons.
Kā zina stāstīt žurnāla Profi Latvija redaktors un Latvijas Gada auto žūrijas loceklis Guntars Pulss, progresīvu materiālu izmantošana ir tēma, ko ražotāji uzsver katra jaunā modeļa prezentācijā.
Turklāt liels uzsvars ir arī uz videi draudzīgu ražošanu. “Tā kā elektroauto ir iecerēti kā videi draudzīgs transports, ražotāji pūlas, lai ilgtspēja izpaustos visos iespējamos veidos, tajā skaitā interjera materiālos. Piemēram, pārstrādātu plastmasu var izmantot ļoti plaši – dekoratīvajām detaļām, kas meistarīga dizainera un tehnologa rokās kļūst pārsteidzoši gaumīgas un elegantas, tāpat grīdas ieklājam, trokšņu izolācijai u.c. Turklāt, kad šie elementi savu būs nokalpojuši, tos atkal varēs pārvērst plastmasas granulās,” stāsta Guntars.
Draudzīgs videi un plaši lietojams – tieši šo iemeslu dēļ Mazda speciālisti tik ļoti slavē dabisko korķi. Elektriskā MX-30 salonā ir detaļas, kas izgatavotas no korķozola mizas. Ievācot mizu, koki necieš: tā ataug un 25 gadu laikā atjaunojas pilnībā. Un, jo vecāka miza, jo labāks korķis. Piemēram, augstas kvalitātes pudeļu korķus izgatavo no ozola mizas, kas nav jaunāka par 40 gadiem.
Korķis, ko izmanto autobūves milzis Mazda, tiek veidots no pudeļu korķu ražošanas pārpalikumiem. Tas nozīmē, ka elektroauto salonā tiek izmantots tikai augstākās raudzes produkts, kas izgatavots no vismaz 40 gadus vecas ozola mizas.
Savukārt Portugāles uzņēmums Amorim Cork Composites, kas ir korķa piegādātājs kompānijai Mazda, ir apņēmies īstenot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību visā vērtību ķēdē. Piemērojot aprites ekonomikas principus, tas ir izstrādājis integrētus ražošanas procesus, kas ļauj pārstrādāt visus ražošanā izmantotos materiālus.
Citas iezīmes, kas šo materiālu padara piemērotu elektroauto salonam, ir gāzu un šķidruma necaurlaidība, kā arī lieliska nodilumizturība. Turklāt korķis ir viegls un šajā ziņā pārspēj daudzus plastmasas un gumijas kompozītus. Kaut auto pašmasā dekoratīvie elementi ir nenozīmīga daļa, elektroauto gadījumā svarīgs ir katrs sīkums.
Cita ceļa planētai nav
Viens no svarīgākajiem elektroauto ražotāju uzdevumiem ir samazināt oglekļa pēdu. Tāpēc papildus korķim MX-30 izmantoti arī daudzi citi ilgtspējīgi materiāli, sākot no t.s. vegānās ādas un beidzot ar nekaitīgu šķiedru, kas iegūta, pārstrādājot PET pudeles.
“Nozares profesionāļi pastāvīgi domā, kā padarīt materiālus pārstrādājamus vai noārdāmus. Ir daudz materiālu-monstru, kuros izmantoti nesadalāmi vai nepārstrādājami savienojumi. Piemēram, kokvilnas un sintētikas kombinācijas pašas nesadalās un nav arī piemērotas pārstrādei,” skaidro Simons.
Citi svarīgi ilgtspējas aspekti ir produktu izturība un iespējami ilgs kalpošanas laiks, kā arī tehniskās apkopes un programmatūras atjauninājumu pieejamība.
Pēc Guntara Pulsa domām, plaša pārstrādāto materiālu parādīšanās augstākās klases automobiļos ir skaidrs progresa signāls.
Viņš uzskata, ka liela loma te ir arī sabiedriskajai domai un modei – ja ražotāji piedāvā interesantas ilgtspējīgas alternatīvas līdzšinējiem materiāliem, prestižie spēkrati var kalpot kā sava veida bākas, kas nosaka patēriņa virzienu un tendenci, kura savukārt stimulēs autoražotājus ieguldīt un pūlēties vēl vairāk.
“Tā kā šī tēma ikdienā netiek īpaši cilāta, domāju, viens otrs būtu patīkami pārsteigts, uzzinot, cik augstas prasības jāizpilda autoražotājiem attiecībā uz pārstrādājamību. Tā līdz 2015. gadam bija jāspēj pārstrādāt 85% auto masas, bet tagad slieksnis ir 95%. Tiesa, tas nenozīmē, ka pārstrādātos materiālus tādā pašā apjomā iespējams izmantot atkal. Šis tad arī ir tas lauks, kur pētniekiem un autoražotājiem izvērsties. Tāpat jātiek galā ar izaicinājumu saistībā ar akumulatoru pārstrādi un komponentu otrreizēju izmantošanu. Bet alternatīvas jau šim ceļam nav,” saka Latvijas Gada auto tiesnesis.
Negatīvs oglekļa pēdas nospiedums
Eksperti uzskata, ka, attīstot ilgtspējīgu ražošanu, liela loma ir arī efektīvai procesu pārvaldīšanai un piegādes ķēžu ilgtspējai. “Ilgtspējīga ražošana nodrošina pēc iespējas tīrākus procesus un pēc iespējas mazāk atlikumu. Ideālā gadījumā šie atlikumi atgriežas ražošanā. Rūpnieku lielais mērķis ir panākt, lai izmests netiktu nekas,” uzsver Simons Tarvīds.
Interesanti, ka daži ilgtspējīgā ražošanā izmantotie materiāli vidi pozitīvi ietekmē jau rašanās posmā.
Tā pieminētajiem korķozoliem, kas lielākoties tiek audzēti 2,2 miljonu hektāru lielā areālā Vidusjūras reģionā, ir tūlītējs pozitīvs efekts, jo viens hektārs šo koku audzes gadā absorbē 14,7 tonnas kaitīgo gāzu. Tādējādi korķis ir viens no nedaudzajiem materiāliem, kuram ir negatīva oglekļa pēda: to ražojot, absorbētā CO2 apjoms ir daudz lielāks par to, kas tiek emitēts.
