Daudziem autovadītājiem bija jāpārliecinās, ka tikai pastāvīga pilnpiedziņa, liels virsbūves klīrenss, pašbloķējošais diferenciālis un kvalitatīvas ziemas riepas nodrošina labu saķeri. Ja braucat ar patiesu apvidus automobili, jums nerūp, vai ceļš uz mājām būs atbrīvots no sniega.
Tā kā līdzšinējās ziemas vairāk līdzinājās rudenim vai pavasarim, autovadītāji piemirsa savas prasmes braukšanai pa slidenu ceļa segumu, bet jaunākajiem autovadītājiem šādas iemaņas apgūt nemaz nebija iespēju. Vienīgais glābiņš ir modernie, ar elektroniskajiem asistentiem aprīkotie automobiļi, kas palīdz autovadītājiem izvairīties no kļūdām vai mazināt to riskus.
Liels ne vienmēr ir labs
Rallijreida sacensību braucējs Antans Juknevičs, kurš rallijā Dakara 2021 izcīnīja 23. vietu, ikdienā bauda apvidus automobiļa priekšrocības. Viņam ir māja netālu no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas, un, lai arī ceļš uz to parasti ir netīrīts, pat pusmetra sniega kārta labam apvidniekam nav šķērslis. Viņš pat pārbrauc pāri stāvam pakalnam pie mājas bez problēmām, bet, ja viņam ir viesi, tiem tas ne vienmēr izdodas.
“Cilvēki ir pārsteigti, jo viņiem šķiet, ka viņu automašīna ir tāda pati kā manējā – abām ir visu riteņu piedziņa. Bet kur tad ir atšķirība?” viņš komentē.
Juknevičs ievērojis – augot pieprasījumam pēc lielākiem automobiļiem, kompānijas sākušas ražot pilsētas apvidniekus. Šiem auto parasti nav pastāvīgās pilnpiedziņas un ir tikai nedaudz palielināts virsbūves klīrenss, bet tas nenodrošina labu apvidus pārgājību.
“Sarežģītos braukšanas apstākļos ar šādiem automobiļiem kārtīgā ziemā nebūs iespējams nokļūt mājās, ar tādu var iestigt arī dubļos. Rezultātā tie, kuri saprot šo atšķirību, izvēlas patiesu apvidus automobili,” norāda bezceļu braukšanas entuziasts.
Tāpat viņš ir pārsteigts par dažu autovadītāju paradumu taupīt naudu uz riepu rēķina. Kā norāda bezceļu sacensību braucējs, pat vislabākais apvidus automobilis ar sliktām riepām nekur netiks. Un nav arī jāpērk visdārgākās riepas – pietiekami izvēlēties vidējās klases.
Katrs izvēlas savu ātrumu
Ceļiem nonākot zem sniega un ledus kārtas, autovadītājiem ir jākoriģē gan braukšanas temps, gans stils. Kā norāda Drošas braukšanas skolas (DBS) vadītājs un autošosejas meistars Jānis Vanks, zemas saķeres gadījumā buksēšanu, slīdēšanu un sagriešanos var izraisīt pārlieku straujš paātrinājums un citi asi manevri.
“Jācenšas paredzēt iespējamos pavērsienus un, piemēram, jāskatās tālāk uz priekšu nekā normālos apstākļos. Ja jau esat situācijā, kad jāizvairās no šķēršļa, darbībām jābūt mērenām – negrieziet stūri pārāk strauji vai pārlieku lielā leņķī un pārāk stipri nespiediet gāzes pedāli,” iesaka eksperts.
Pēc viņa vārdiem, uz slidena ceļa seguma jābrauc ar tādu ātrumu, kas pašam autovadītājam neizraisa stresu.
Drošas braukšanas eksperts iesaka uzmanīgi sekot satiksmes situācijai, taču nepievērst pārlieku vērību apkārtējiem, kuri varbūt vēlētos braukt ātrāk, – viņu pašpārliecinātība ne vienmēr atbilst viņu patiesajām spējām.
“Braukšanas ātruma ierobežojuma zīmes norāda attiecīgajā ceļa posmā pieļaujamo maksimālo ātrumu, bet ne vienmēr tas var būt piemērotākais konkrētajai dienai un tās braukšanas apstākļiem. Šādā ziemā ir jāaizmirst ierastie paradumi, jo situācija ir pilnīgi citāda,” norāda J. Vanks.
Baltijas čempionam autošosejā ir pieredze ar visdažādākajiem automobiļiem, sākot no pavisam vienkāršiem braucamajiem bez elektroniskajiem palīgiem un beidzot ar lieljaudas spēkratiem, kuriem ir viss modernais drošības arsenāls.
“Elektronika palīdz, un es teiktu, ka bez tās moderno automobili savaldīt reizēm nebūtu vienkārši. Jo viedāks auto, jo vieglāka dzīve tā vadītājam, pat ja tas ir pieredzējis braucējs. Vienlaikus nevajag palīgsistēmas uzskatīt par absolūtu drošības garantu – atbildīgam autovadītājam ir jādomā arī par braukšanas prasmēm. Vislabāk tās regulāri atsvaidzināt un uzlabot – tam ir pieejamas gan drošas vietas, gan padomdevēji,” rezumē DBS speciālists.