«Ja īstenosies Latvijas Ekonomikas ministrijas izsludinātais mērķis samazināt degvielas cenu par desmit centiem, noteikti atjaunosies prakse, kad būtiska Igaunijas transporta sektora daļa uzpildi veic mūsu dienvidu robežas otrā pusē,» paziņojumā medijiem citēts Igaunijas Loģistikas un kravu pārvadājumu asociācijas valdes locekļa Herki Kitsinga teiktais.
Igaunijas Naftas asociācijas valdes priekšsēdētājs Marts Rāmats pauda pārliecību, ka situācija vēl vairāk pasliktinināsies pavasarī.
«Pašlaik spēkā esošie likumi paredz, ka 2023.gada pavasarī Igaunijā vēlreiz tiks paaugstināts akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai, tādēļ gaidāms, ka būs visu laiku lielākā degvielas cenas atšķirība Igaunijā un Latvijā,» viņš teica, piebilstiet, ka Igaunijas valsts budžets varētu zaudēt vairāk nekā 15 miljonus eiro.
Igaunijas transporta kompāniju darbību negatīvi ietekmē arī Krievijas karš Ukrainā.
«Daudziem mūsu pārvadātājiem Krievija, Baltkrievija un Ukraina bija būtiski mērķa tirgi. Tomēr tagad pārvadājumi tur ir pilnībā apturēti,» klāstīja Kitsings.
Igaunijas Statistikas departamenta jaunākie dati liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī autotransporta pārvadājumu eksporta bilance bija 48 miljoni eiro, kas ir par gandrīz 27% mazāk nekā janvārī-martā pērn.
Jau vēstīts, ka Latvijā no 1.jūlija līdz 2023.gada beigām biopiejaukuma pievienošana degvielā nebūs obligāta, paredz iepriekš valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu.
Šajā periodā biodegvielas piejaukuma prasības piemērošana būs brīvprātīga, proti, degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.