Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
- Sāc ar budžeta plānošanu – uzskaiti savus ienākumus un visus plānotos izdevumus, lai saprastu, cik daudz naudas tev vispār ir un cik daudz vari atvēlēt katrai izdevumu pozīcijai. Pareizi būtu izvērtēt pēdējo trīs mēnešu tēriņus (skaties bankas izrakstos) un, balstoties uz tiem, sastādīt nākamā mēneša budžetu.
- Izdevumus sadali vairākās lielās grupās. Pirmā – obligātie maksājumi (kredītmaksājumi, maksājumi par īri, elektrību, telefonu u. c.), kuru nenomaksāšana draud ar konkrētām sekām (izlikšanu no dzīvokļa, elektrības atslēgšanu u. c.). Atsevišķa sadaļa jāparedz primārajiem izdevumiem (pārtika, zāles, ārsts utt.). Trešā grupa ir vēlamie izdevumi – naudiņa, kas tiek atlikta izpriecām un ceļojumiem. Tagad šo sadaļu vajadzētu pārdēvēt, nosaucot par uzkrājumiem, jo nevaram taču zināt, kāda situācija valstī būs pēc mēneša, kur nu vēl pēc pusgada. Speciālisti cilvēkiem parasti iesaka uzkrājumiem atvēlēt 30% no saviem ienākumiem. Šajos apstākļos tas varētu būt arī neiespējami, tomēr mēģini atlikt, cik vien iespējams daudz.
- Mēģini pēc iespējas ātrāk dzēst parādus. Skaidrs, ka nebūs iespējams uzreiz atbrīvoties no mājas vai dzīvokļa kredīta. Taču tā dēvētos mazos kredītus gan pacenties nomaksāt pēc iespējas ātrāk, vienā mēnesī mēģinot segt divu vai triju mēnešu maksājumus. Kāpēc tas ir tik svarīgi? Pirmkārt, tāpēc, ka tu ik mēnesi lieki pārmaksā kredītmaksājumos. Otrkārt, tāpēc, ka pēc mēneša, diviem vai trim finansiālā situācija var kļūt vēl smagāka. Visprātīgāk šobrīd būtu noteikt sev mērķi – dzīve bez parādiem. Ja nu vienīgi mājokļa dēļ varbūt ir vērts ielīst parādos, bet visam citam gan naudu vari vispirms sakrāt. Nekas traks nenotiks, ja pie jauna televizora tiksi nevis šodien, bet pēc pusgada vai gada.
- Izveido ēdienkarti vairākām dienām. Uz lapas uzraksti, kādus ēdienus gatavosi turpmākās trīs (ideālā variantā – septiņas) dienas. Un veikalā pērc tikai to, kas ir sarakstā. Ja labi pārzini savu iecienīto veikalu, vari pat produktus sarakstīt tādā secībā, kā tie izkārtoti veikalā, – tad nevajadzēs lieki šaudīties starp plauktiem un neuzķersies dažādiem āķiem vilinošu, bet tev nevajadzīgu produktu veidolā. Jau drīz vien pamanīsi, cik pozitīvi šāda sistēma ietekmē tavu maciņu.
Iebildīsi – bet ja nu es negribu piektdien ēst to, kas šai dienai ieplānots? Nu tad gatavo to, kas paredzēts sestdien. Maini dienu ēdienkartes vietām, bet nepērc neko lieku.
- Mācies pareizi iepirkties. Svarīgi, lai uz veikalu tu dotos iepriekš paēdusi – tā būs vieglāk atturēties pirkt preces, kuru tobrīd kārojas, bet kuras nemaz nebiji iecerējusi pirkt. Un vēl – uz veikalu jāiet tad, kad tev ir labs garastāvoklis, citādi, gribēdama sevi mierināt ar ēdienu, nopirksi to, ko tev nemaz nevajag. Šobrīd mums iesaka pārtikas veikalos uzturēties ne ilgāk par 15 minūtēm – veselības apdraudējuma dēļ. Taču laika limitu sev nepieciešams noteikt arī finansiālās veselības dēļ – jo mazāk laika veikalā pavadīsi, jo mazāk iztērēsi.
- Neapēsto pārvērt jaunā ēdienā. Arī Latvijā ļoti daudz pārtikas tiek izmests atkritumos, un tas nozīmē, ka izmetam pašu nopelnīto naudu. Lai tā nenotiktu, palīdzēs jau pieminētā ēdienkartes plānošana. Bet, ja kaut kas palicis pāri, pārvērt to jaunā ēdienā. No vakar vārītajiem kartupeļiem vari pagatavot sacepumu, no rīsiem uzvārīt piena zupu, no griķiem izcept pankūkas utt. Ja redzi, ka kādai precei drīz beigsies termiņš, bet nav plānots to šodien vai rīt izmantot, liec to saldētavā.
- Neļaujies spontānām idejām. Ja vajadzīgs jauns kurpju pāris vai apakšveļa, nepērc uzreiz, tiklīdz tas ienāk prātā, atvēli sev dažas dienas pārdomām. Pastāv ļoti liela varbūtība, ka jau rīt vai parīt tev šis pirkums šķitīs nevajadzīgs un pat bezjēdzīgs.
- Salabo lietas. Dūnu jakai izplīsis caurumiņš? Somai notrūcis rokturis? Ne vienmēr tas ir iemesls pirkt jaunu. Aiznes uz darbnīcu, lai meistars salabo! Džemperis izskatās novalkāts, jo trikotāža ir savēlusies? Pirms pērc jaunu, pamēģini ar speciāli šim nolūkam paredzētu ierīci noņemt savēluma bumbulīšus.
- Pēc iespējas mazāk vienreiz lietojamu preču! Nepērc vienreiz lietojamos skuvekļus, bet skuvekli, kas lietojams daudzkārt. Tamponu vai higiēnisko pakešu vietā izvēlies menstruālo piltuvi. Atsakies no micelārā ūdens un vates plāksnītēm – kosmētikas noņemšanai izmanto speciāli tai paredzēto drāniņu, kas kalpos gadiem. Nepērc kafiju plastmasas vai papīra trauciņā, bet iegādājies termokrūzi un mājās piepildi to ar kafiju līdzņemšanai. Starp citu, šādi var ietaupīt ļoti daudz naudas – darba nedēļā pat 15 eiro, tātad mēnesī 60. Līdzīgi ir ar ūdeni – nepērc to mazajās plastmasas pudelītēs, bet iegādājies speciālo pudeli ūdenim un no rīta mājās to uzpildi.
- Pārskati tarifus. Šis ir īstais brīdis, kad pārskatīt izvēlētos telefona, elektrības, interneta tarifus, apdrošināšanas polišu maksājumus par mājokli un auto. Iespējams, līgumu ar pakalpojumu sniedzējiem esi noslēgusi pirms vairākiem gadiem, un šobrīd tas pats uzņēmums vai tā konkurenti piedāvā daudz lētākas alternatīvas.
- Pērc un pārdod internetā. Ja naudas šobrīd ir mazāk nekā parasti, bet nepieciešami, piemēram, apavi vai cita veļas mašīna saplīsušās vietā, izmanto iespēju ar interneta starpniecību par izdevīgām cenām iegādāties kvalitatīvas lietotas preces Tāpat vari mēģināt pārdot arī savas nevajadzīgās lietas. Mums katrai taču gadās pirkumi mirkļa iedomu dēļ – kleitas, blūzes, kurpes, somas. Vai varbūt mājās ir jau izlasītas grāmatas, kuras vairs nekad netiks atvērtas. Tā vietā, lai šīs lietas mājās krātu putekļus, pārdod tās internetā. Iespējas ir dažādas – ss.lv, dažādas grupas Facebook, Andelemandele.lv un citas. Jā, varbūt, pārdodot nevajadzīgu blūzi, atgūsi tikai piecus eiro, kaut samaksāji krietni vairāk, bet, kā savulaik vēstīja uzraksts uz kādas ēkas: ja santīmu pie santīma neliksi, pie lata netiksi. Iegūtos piecus eiro (tāpat kā jebkurus papildu līdzekļus) netērē, bet atliec uzkrājumam!
Kur ņemt naudu kritiskā brīdī?
Ja pēkšņi izrādās, ka nespēj tikt gala ar ikmēneša maksājumiem, vispirms padomā, kur varētu atrast trūkstošo summu, – varbūt ir kāds uzkrājums bērna nākotnei, varbūt vecmāmiņa krājusi naudu pēdējam ceļojumam. Krīzes laikā nav grēks šādā naudā iegrābties, jo labākos laikos to varēsi atkal atlikt atpakaļ. Daudz lielāks grēks būtu nesamaksāt obligātos maksājumus, iekuļoties nepatikšanās. Ja nav iespējas aizņemties pašai no sevis vai no ģimenes, sāc sarunas ar pakalpojumu sniedzējiem par maksājuma atlikšanu uz vēlāku laiku vai tā veikšanu pa daļām. Tikai, Dieva dēļ, pat neapsver ātro kredītu piedāvājumus!
Citi lasa
Ko iesaka taupīšanas guru Denija Džonsone
Pasaulē un nu arī Latvijā populāri kļuvuši miljonāres, savulaik bezpajumtnieces Denijas Džonsones ieteikumi, kas apkopoti vairākās grāmatās, piemēram, Pirmie soļi uz paliekošu bagātību.
Denija Džonsone atgādina – bagātie zina, kur paliek katrs viņu cents, savukārt 98 procentiem cilvēku par to nav ne jausmas. Kas tu izvēlies būt? Ja gribi reiz kļūt bagāta, tad sāc ar kādu vienkāršu darbiņu. Sarēķini un uz lapiņas uzraksti, cik daudz naudas esi nopelnījusi pēdējo piecu gadu laikā. Pieskaiti algu, prēmijas, mantojumus, negaidītus ienākumus, laimestus – visu. Tad uzraksti, cik daudz naudas ir palicis – cik daudz esi iekrājusi, cik daudz skaidras naudas tev ir. Un sāc dzīvot citādi – vairs nekādu muļķīgu un nepārdomātu tēriņu! Tu vari apturēt šo nekontrolēto naudas aizplūšanu, ja sapratīsi, kur tā paliek. Un tas attiecas ne vien uz luksusa lietām, bet arī uz ikdienas pirkumiem. Denija Džonsone uzskata: ja pārtikai vienam cilvēkam tērē vairāk par 25 eiro nedēļā, tavs pārtikas budžets ir pārāk grezns. Un iesaka vispār neiet uz veikalu, kamēr vien ir, ko ēst. Vairumam cilvēku (iespējams, arī tev) mājās ir milzīgi pārtikas krājumi. Iztērē visu līdz pēdējām putraimam un tikai tad pērc ko jaunu!
Denijas padoms
Sadali savus ienākumus – vispirms 10% ziedojumiem un labiem darbiem, 10% uzkrājumiem, un tikai tad tēriņi.
! Vairāk ieteikumu lasi DaniJohnson.com
