Šādi grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā tika veikti, jo pērnā gada 18.septembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu pamatlikumam ir atzinusi Sodu izpildes kodeksa normu, kas neparedzēja iespēju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas vietu ieslodzītajiem, kuri cietumsodu izcieš slēgtā vai daļēji slēgtā cietumā.
Likumprojekts paredz, ka notiesātais ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju atvadīties no miruša radinieka brīvības atņemšanas iestādes teritorijā brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē.
Notiesātais šādu atļauju var lūgt arī gadījumā, ja brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks nav atļāvis notiesātajam īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, lai atvadītos no miruša radinieka. Iesniegumā notiesātajam būs jānorāda vēlamais atvadīšanās datums un laiks.
Iesniegumam notiesātajam būs jāpievieno arī radinieka miršanas apliecības kopija un radniecību apliecinošu dokumentu kopijas.