Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Nevar noliegt – skriešana ir arī visērtākais, vienkāršākais un demokrātiskākais sporta veids, kas neprasa laika un naudas ieguldījumu, ekipējumu. Velc kurpes kājās un skrien! Izrādās, pat desmit minūtēs pievārēts kilometrs labsajūtai un veselībai sniedz tūlītēju uzlabojumu.
Skriešana ir arī brīnišķīgs veids, kā cīnīties ar stresu – vēl vienu nelabvēlīgu mūsdienu dzīvesveida blakni.
Skrējēji nereti atzīst, ka skriešana savā ziņā ir kā meditācija – laiks, kad iespējams sakārtot sevi, atrisināt sakrājušās neskaidrības un emocionālos samezglojumus, pieņemt lēmumus. Arī tas ir saistīts ar labsajūtas un pacilātības hormoniem, kas izdalās skriešanas laikā, palīdzot koncentrēties un nomierināties. Savukārt meditācija, kā zināms, uzlabo atmiņu, spriestspēju, koncentrēšanos un darbaspējas.
Iemesli, lai vilktu kājās skriešanas apavus:
- Skriešana uzlabo veselību un pašsajūtu
Vispār tas ir maigi teikts. Skriešana (tikai ar norunu, ka pareizi veikta un nav pārspīlēta) labvēlīgi iedarbojas uz katru ķermeņa daļu, katru šūniņu, turklāt uzlabo arī mentālo un emocionālo stāvokli. Skriešana stiprina imūnsistēmu, trenē elpceļus un plaušas, stiprina sirdi un asinsriti, regulē endokrīno sistēmu un asinsspiedienu. Jaunākie pētījumi ir apstiprinājuši arī skriešanas līdzdalību dažādu slimību profilaksē, proti, skriešana tiek saistīta ar krūts vēža riska samazināšanos, kā arī ievērojami zemāku iespēju iedzīvoties sirds un asinsvadu slimībās (regulāriem skrējējiem risks nomirt ar sirdstrieku samazinās uz pusi). - Skriešana padara stiprāku
Skriešana traumē ceļgalus – šāds viedoklis izskan ļoti bieži, taču, izrādās, tā nemaz nav taisnība. Ir tieši pretēji: ceļgaliem, locītavām, kauliem skriešana (jau atkal – pareizi izpildīta un nepārspīlēta) nāk tikai par labu un nostiprina to izturību. Kādā pētījumā, kurā tika salīdzināti skrējēji un soļotāji, noskaidroja, ka pirmie sirgst ar osteoartrītu uz pusi retāk. Līdzīgi aizspriedumi valda arī attiecībā uz muskuļu masu, ko skriešana it kā noārda. Atkal garām: patiesībā skrienot tiek nodarbināti, piemēram, pilnīgi visi kāju muskuļi. Neliela piezīme: pusstundas laikā pēc skriešanas treniņa ir jāatceras papildināt savas olbaltumvielu rezerves, kas savukārt palīdzēs muskuļu masu uzturēt tonusā. - Vairāk skriesi, labāk gulēsi
Nepietiekama izgulēšanās ir viena no modernā cilvēka ligām, kuras sekas patiesībā ir daudz nopietnākas, nekā varētu šķist. Skriešana ir viens no iedarbīgākajiem un nekaitīgākajiem veidiem, kā cīnīties ar aitu skaitīšanu. Pirmkārt ir skaidrs, ka, iztērējot birojā neizliktās enerģijas krātuves, mēs ātrāk nogurstam un vakarā drīzāk vilksim uz miegu. Taču galvenais – hormoni, kas izdalās skriešanas laikā, ļoti labvēlīgi iedarbojas uz miega kvalitāti, un tas nozīmē pilnvērtīgu atpūtu un atjaunošanās izjūtu nākamajā rītā. Rezultāts – augstākas darbaspējas un koncentrēšanās. - Ar kedām kājās – rožaināks skats!
Visus skriešanas bonusus nevar izmērīt tikai zaudētajos kilogramos vai analīžu rezultātos: viens no regulāru aktivitāšu un sportošanas skaistākajiem ieguvumiem ir arī emocionālās veselības uzlabošanās. Tie, kas skrien un dara to regulāri, vienā balsī apgalvos: viens vienīgs treniņš ir spējīgs aizslaucīt visas dienas stresu, īgnumu, nogurumu.
Vēl viens pluss: pašpārliecinātības termometra stabiņa kāpums. Sekojot līdzi savam progresam, spējai noskriet aizvien vairāk un tālāk, aug pārliecība par savām spējām arī citās dzīves jomās.
Skaidrs, ka, jūtoties nomākts vai trauksmains, neviens labprātīgi nevēlas doties nelielā skrējienā. Tomēr velti: jau piecas, desmit minūtes pēc skriešanas uzsākšanas smadzenēs sāk atraisīties labsajūtas hormoni un iestājas tas, ko mēdz dēvēt par runners high. - Neitralizē vājību sekas
Vienam vairāk, citam mazāk, taču – ko tur liegties – pa kaitīgam ieradumam piemīt mums katram. Vienu māc mūžīgs slinkums, cits nespēj atteikties no bļodiņas pelmeņu ar skābu krējumu. Kāds uzkūpina cigareti, bet vēl kāds ik vakaru noslēdz ar glāzi vīna vai kokteiļa. Un tā tālāk. Tad, lūk, ir izpētīts, ka regulāra skriešana neitralizē mūsu vājību atstātās sekas organismā. Plašā pētījumā atklāja, piemēram, ka smēķētājiem, kas šo netikumu atmet, bet tā vietā uzsāk skriešanu, dzīves ilgums palielinās par četriem gadiem. Turpinot smēķēšanu (bet regulāri skrienot), dzīves ilgums palielinājās par divarpus gadiem. Līdzīgi ir noskaidrots, ka regulāri skriešanas treniņi ievērojami uzlabo pašsajūtu un dzīves kvalitāti, ejot cauri ķīmijterapijas kursam. - Ideāls sports ideālam svaram
Lai atbrīvotos no ziemā uzkrātajām tauciņu rezervēm, pirmais un galvenais neapšaubāmi ir ēšanas ieradumu pārskatīšana. Tomēr no visiem iespējamajiem sporta veidiem tieši skriešana ir labākais tauku dedzinātājs – uz papēžiem min vien distanču slēpošana un nūjošana. Šeit gan atkal jāatgādina, ka vienmēr jāskrien ar galvu: gan kopējam veselības stāvoklim, gan arī tad, ja skriešanas mērķis ir svara samazināšana. Tauciņi kūst (un sirds stiprinās), skrienot aerobās slodzes tempā. Tam iespējams izsekot ar pulsometra palīdzību. Ja šādas ierīces pa rokai nav, var uzmanīgi sekot līdzi savām sajūtām skrienot – vislabāk skriet lēnā, vienmērīgā tempā, par ko liecina vienmērīga elpa, kā arī spēja runāt mierīgi, neaizelšoties. Starp citu, ir pierādīts, ka, regulāri nodarbojoties ar skriešanu (atslēgas vārds – regulāri), paātrinās arī kaloriju nodegšana pēc paša treniņa. Tātad, jo regulārāk tu skrien, jo vairāk deg kalorijas arī ārpus treniņiem.
