Rīga +4°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ja domā, ka šī tēma uz tevi neattiecas, esi piesardzīga, jo statistika liecina, ka krāpnieku tīklos iekrīt tieši izglītoti un labos darbos strādājoši cilvēki (viņiem ir uzkrājumi!), kas no masu medijiem dzirdējuši visus iespējamos brīdinājumus un ir bijuši pārliecināti, ka ar viņiem nekas tāds nevarētu gadīties. Viens no skaļākajiem nesenajiem notikumiem, kas nonācis Finanšu nozares asociācijas redzeslokā, ir šāds. Krāpnieki uzrunājuši pāri, kuru kontos ir vairāki desmiti tūkstoši eiro, un iestāstījuši, ka bankā noguldītā nauda ir apdraudēta, – bankai draud finanšu grūtības, un tā darīs visu, lai klientu naudu paturētu, tāpēc tā steidzami ir jāizņem un jānoglabā drošā vietā, par ko parūpēsies zvanītāji. Šādi stāsti taču ir dzirdēti, vai ne? Šo pāri – divus materiāli nodrošinātus un labos darbos strādājošus cilvēkus – krāpniekiem izdevies apvārdot tiktāl, ka brīdī, kad viņi ieradās bankā, lai izņemtu visu tur noguldīto naudu, tās darbiniekiem, rodoties aizdomām par notiekošā patiesajiem iemesliem, nācās izsaukt drošības ekspertu un policijas darbinieku, jo tikai kopīgiem spēkiem viņi spēja pārliecināt klientus, ka nevis bankai ir finanšu grūtības, bet pāris ir nonācis krāpnieku nagos. Šis ir laimīgs gadījums, kad nauda netika zaudēta, taču varēja notikt citādi, jo pēc būtības bankas darbiniekiem nav tiesību liegt klientiem izņemt viņiem piederošos līdzekļus.
Otra krāpšanas shēma, kas plaši tika izvērsta pērn, bija mērķēta uz dažādu uzņēmumu grāmatvežiem: krāpnieki, uzdodoties par banku darbiniekiem, apgalvoja, ka noteiktas summas grāmatveži nav pārskaitījuši korekti. Lai par to pārliecinātos un kļūdu novērstu, bija jāatver internetbanka un zvanītājiem jāsniedz pieejas kodi. Šīs krāpniecības shēmas rezultātā vairāki uzņēmumi zaudēja līdzekļus, no kuriem lielākā summa bija miljons eiro.
Varētu šķist: lai nu kurš iekritīs, bet ne jau grāmatveži!
Taču tieši tā notika – krāpnieki izmanto labi atstrādātas psiholoģiskās metodes, vispirms cilvēkā izraisot stresu par it kā pieļautu būtisku kļūdu un tad mudinot viņu nekavējoties to labot, piedāvājot savu palīdzību.
Trešā krāpšanas metode, veca kā pasaule, bet joprojām augļus nesoša, ir romantiskā krāpšana. Krāpnieki savu āķi visbiežāk izmet kādā no sociālajiem tīkliem, kur ar noskatīto upuri uzsāk saraksti. «Nesen kāda sieviete – izglītota, ar labiem ienākumiem – pārskaitīja vairākus tūkstošus savam vēstuļu draugam, kurš beidzamajā sarakstē minēja, ka ir saņemts par pirātu ķīlnieku pie Somālijas krastiem un viņam nepieciešama izpirkuma maksa. Policijai vai Ārlietu ministrijai zvanīt nedrīkstot, jo tad par notiekošo sāks interesēties tiesībsargājošās iestādes un nolaupītāji viņu nogalinās,» atklāj Finanšu nozares asociācijas stratēģiskās komunikācijas vadītājs Kaspars Zālītis. Stāsts bezgala absurds, taču kā tas strādā? «Ikviens cilvēks kādā dzīves brīdī var justies vientuļš. Kad uzrodas kāds, kas sarakstē saka labus vārdus, demonstrē sirsnību, ļauj justies piederīgam, notiekošajam gribas ļauties un otra vārdiem ticēt, jo mēs visi alkstam mīlestības. Un cilvēks zaudē modrību. Romantiskās krāpšanas shēma ilgst mēnešiem – vispirms ir tikai sarakste, kurā krāpnieks izrāda lielu interesi par vēstuļu draudzeni, tad viņš ierosina satikties un izsaka gatavību braukt uz Latviju, taču pēdējā brīdī kaut kas notiek un viņš lūdz finansiālu palīdzību. Diemžēl ir gadījumi, kad apvārdotie sarakstes dalībnieki ir ne tikai pārskaitījuši visus viņiem piederošos līdzekļus, bet pat ņēmuši patēriņa kredītu vai ieķīlājuši īpašumu,» turpina Kaspars Zālītis.
Tomēr vislielākās summas tiek izkrāptas viltus investīciju darījumos. Arī tā nav jauna krāpšanas metode –
mēs taču atceramies, cik daudzi savus līdzekļus ieguldīja Bankā Baltija, kas īsā laikā solīja milzu peļņu.
Investīciju krāpšanu shēma ir līdzīga. Turklāt parasti tā sākas ar mazām summām. «Ieraugot, kā ieguldījumi īsā laikā dubultojas un pat trīskāršojas, cilvēks izjūt azartu un ir gatavs ieguldīt arvien vairāk. Te gan uzreiz jāsaka – realitātē šīs naudas cilvēkam vairs nav, visa ir zaudēta. Taču krāpnieki ir radījuši vietni – acu apmānu, kurā upuris var redzēt it kā pieaugam viņa ieguldījumus. Problēmas sākas brīdī, kad cilvēks daļu naudas vēlas izņemt. Viņš saņem ziņu, ka proporcionāli šai summai vispirms ir jāsamaksā nodokļi. Viņš to izdara (tātad viltvārži iegūst vēl papildu līdzekļus), taču seko nākamais apgrūtinājums, un tā līdz brīdim, kad cilvēks attopas, ka ir apkrāpts,» stāsta programmētājs, krāpnieku mednieks Elviss Strazdiņš. Varētu domāt – kā tas nākas, ka cilvēki tik viegli iekrīt un ļauj sevi apmānīt? «Krāpniekiem par labu strādā arī reālas situācijas, kuras varam uztvert kā izņēmumus. Piemēram, pēc pēdējām Amerikas prezidenta vēlēšanām bitkoina cena sasniedza neticamas virsotnes. Cilvēki šādas tendences pamana un domā: kāpēc lai tas nenotiktu arī ar citu veidu investīcijām? Un zaudē modrību…» skaidro Kaspars Zālītis.
Kā mēs atdodam savus datus…
Minētās metodes, protams, nav vienīgās, kuras īsteno krāpnieki. To ir vesels arsenāls! Nereti tās sākas ar zvanu. Pārsvarā viņi mūs sasniedz pēc nejaušības principa, taču dažkārt zvanītāji mūs nosauc vārdā, un mēs brīnāmies – kā viņi zina mūsu mobilā telefona numuru un vārdu? «Daudzi ir piedalījušies loterijās sociālo tīklu platformās, īsti pat nepaskatoties, kas tās īsteno, un reģistrējuši dalību, atklājot savu vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu, e-pastu un telefona numuru. Šī informācija nonāk datubāzē un var tikt izmantota kāda uzņēmuma komercmērķiem. Bet var būt arī tā, ka pēc laika cilvēkam zvana un, atsaucoties uz šo loteriju, saka: jūs esat laimējis 100 000 eiro! Īsziņā tiek atsūtīta saite, ar kuras palīdzību laimests ir jāapstiprina. Brīdī, kad cilvēks uzzina, ka vinnējis lielu naudu, viņu pārņem adrenalīns, izstrādājas laimes hormons un viņš piemirst par piesardzību. Cilvēks neapdomīgi ievada pieejas kodus savai internetbankai un pāris minūšu laikā zaudē kontā esošos līdzekļus – līdz ar jaunajiem Eiropas Savienības regulējumiem tā sauktie zibmaksājumi ļauj naudai dažu sekunžu laikā aizceļot caur neskaitāmiem kontiem, līdz tā vairs nav izsekojama,» situāciju iezīmē Kaspars Zālītis.
Beidzamajos mēnešos izplatīta krāpniecības metode ir arī zvani it kā no mobilo telefonu operatoriem: SIM karte esot novecojusi, tāpēc operatoram mobilos sakarus nāksies atslēgt. Lielākajai daļai cilvēku ikdienas dzīves organizēšana nav iedomājama bez mobilā tālruņa un, dzirdot šādu ziņu, sākas satraukums. Krāpnieki to izmanto, jo stresa apstākļos cilvēks nereti sāk darīt to, ko viņam liek, – īsziņā tiek atvērta saite, kur viņš autorizējas, izmantojot piekļuvi savam bankas kontam.
Vēl viena izplatīta metode – pienāk e-pasts, ka pēc pāris dienām ir jāierodas tiesā. «Es pats tādu saņēmu. Apzinājos, ka neko neesmu izdarījis, bet, izlasot šo ziņu, aiz ziņkārības gandrīz atvēru saiti. Labi, ka sevi nobremzēju, lai vispirms apskatītos sūtītāja adresi,» stāsta Kaspars Zālītis. Līdzīgi notiek ar it kā no CSDD sūtītu īsziņu par izdarītu pārkāpumu un nepieciešamību apmaksāt sodu. Abos gadījumos ziņojumam pievienota saite ar pieprasījumu autentificēties. Šādas krāpniecības metodes nereti nostrādā, jo cilvēks impulsīvi spiež uz saiti, lai ātrāk ieraudzītu, par ko tad viņu apsūdz.
Šobrīd gana bieži tiek uzlauzti un nozagti Instagram vai Facebook konti. Kā tas notiek? Tu saņem e-pastu, ka tavs konts ir jāverificē. Tālāk tu seko saitei, tur atveras pierakstīšanās logs, kurā ievadi savu lietotāja vārdu un paroli. Ar to pietiek, lai tavs konts tiktu nozagts. Ko tālāk dara krāpnieki? «Viņi izmanto tavu vārdu noteiktu produktu, investīciju platformu reklamēšanai, izsūta taviem draugiem saites uz pikšķerēšanas platformām, kur viņiem būs jāievada savi dati. Nereti tavā vārdā viņi sūta taviem draugiem lūdz aizdot naudu,» stāsta Elviss Strazdiņš.
Līdzīgi tiek izkrāpti arī Netflix konti, taču jāatceras, ka šai platformai ir piesaistīta tava bankas karte.
Tev atnāk ziņa, ka konts ir bloķēts. Lai to atjaunotu, krāpnieku nosūtītajā saitē, kas izskatās līdzīga Netflix lapai, ir jāautentificējas no jauna, kā arī no jauna jāpievieno maksājumu kartes numurs. Krāpniekiem tas ļauj norēķināties par pirkumiem internetā ar tavu karti, un nereti šādi viņi iegūst arī tava e-pasta adresi un paroli – šis ir iemesls, kāpēc ir būtiski nelietot vienu paroli dažādās interneta platformās. Šī pati shēma tiek izmantota, arī tev paziņojot, ka jāatjauno pieeja booking.com. Arī tam ir piesaistīta tavas bankas karte. «Mans kolēģis, kurš strādā finanšu nozarē, saņēma šādu e-pastu un krāpniecības saitē verificēja savu kontu – tas tikai apliecina, ka mēs bieži rīkojamies impulsīvi, nepadomājot, ka šādas ziņas sūta krāpnieki, un aizmirstot faktu: ja konts patiesi kādreiz būs jāverificē, to var izdarīt, ieejot booking.com oficiālajā mājaslapā,» uzsver Kaspars Zālītis.
Elviss Strazdiņš brīdina vēl par vienu plaši izmantotu krāpniecības metodi: lietotnē WhatsApp tu saņem it kā drauga sūtītu ziņu ar lūgumu konkursā nobalsot par viņa paziņas bērna uzstāšanos. Klāt ir pievienota saite, kuru atverot ieraugi bērnu fotogrāfijas: tev nekas nav jāmeklē, tava drauga pieminētā atvase ir pirmajā vietā. Tālāk, lai balsotu, tev ir jāautorizējas un WhatsApp jāievada atsūtītais ciparu kods. Tiklīdz to izdari, tavam kontam tiek pieslēgta krāpnieka ierīce, kuru izmanto, lai no tava numura taviem draugiem sūtītu ziņas ar lūgumu aizdot naudu vai aicinājumu apmeklēt krāpnieku izstrādātās interneta lapas.
Plaši izmantota metode ir arī brīdinājums par it kā uzlauztu Smart-ID. Tev pienāk zvans, kurā tevi aicina savienoties ar operatoru un, lai pastiprinātu ticamības momentu, atskaņo šobrīd bieži dažādu uzņēmumu saziņā ar klientu izmantoto ierakstīto brīdinājuma frāzi: lai uzlabotu pakalpojuma sniegšanas kvalitāti, saruna tiks ierakstīta. Tad sarunu pārņem reāls cilvēks, kurš it kā ir Smart-ID darbinieks. Viņš liek tev nosaukt personas kodu un nosūta pieprasījumu, lai tu autentificētos savā Smart-ID vietnē. Šajā brīdī krāpnieks iegūst informāciju, kādos servisos esi autentificējies un kura banka apkalpo tavu kontu. Tālāk tu tiec pārvirzīta sarunai ar it kā tavas bankas pārstāvi. Tā kā krāpniekam ir tavi dati, viņš ir iegājis konkrētās bankas mājaslapā un tavā vārdā pieteicies konsultācijai. «Tu saņem apstiprinājuma īsziņu no reālās bankas, un tev šķiet, ka viss ir kārtībā, lai gan šo īsziņu no bankas ir iniciējis krāpnieks, un viņš arī pārņem tālāko komunikāciju, izvilinot visas nepieciešamās piekļuves tavam bankas kontam. Apstiprinot Smart-ID pieeju, krāpniekam tiek iedota piekļuve kontam, ar ko viņam pilnībā pietiek, lai paņemtu ātro kredītu, jo viņš var izveidot gan konta izrakstu, gan arī pārskaitīt vienu centu nebanku aizdevējiem, kas kalpo kā identitātes apliecinājums. Vienlaikus tu saņem ziņu no policijas, ka tavā vārdā kāds ir mēģinājis paņemt kredītu: lai no tā atteiktos, tas jāapstiprina atsūtītajā saitē. Patiesībā, izmantojot konkrēto saiti, tu piesakies ātrajam kredītam, un visa tavā kontā ieskaitītā nauda kopā ar tajā jau esošo pāriet krāpnieka rīcībā,» notikumu secību atklāj Elviss Strazdiņš.
Ko noteikti darīt un ko nedarīt?
Pats svarīgākais pirms jebkura lēmuma pieņemšanas – apstāties un nerīkoties steigā. Ja kāds zvana un brīdina, ka nauda no konta tūlīt pazudīs vai telefona pieslēgums atslēgts, ievēro pauzi, nepieņem lēmumu uz karstām pēdām. Krāpnieki tevi steidzinās, tāpēc tavs uzdevums ir tam neļauties: pārtrauc sarunu un pati sazinies ar policiju, banku, mobilo sakaru operatoru un citiem pakalpojumu sniedzējiem!
Saņemot kādu ziņojumu, vienalga, vai it kā no Valsts ieņēmumu dienesta, tiesas, policijas vai sociālo tīklu vietnēm, nemēģini tajās autorizēties, izmantojot e-pastos vai īsziņās atsūtītos linkus, bet tikai pierakstoties oriģinālajās mājaslapās.
Ikvienā mobilajā telefonā iesakām instalēt kiberdrošības institūcijas Cert.lv radīto aizsardzības programmu DNS ugunsmūris.
Tas ir aizsardzības rīks, kas pasargā no aktuālajiem apdraudējumiem, piemēram, viltus banku lapām, krāpnieciskām tirdzniecības platformām, vīrusus izplatošām vietnēm. Šis ir valsts izstrādāts bezmaksas rīks.
Jāņem vērā, ka krāpnieki aktīvi seko līdzi informācijai masu saziņas līdzekļos. Tiklīdz cilvēki tiek brīdināti par vienu krāpšanas metodi, viņi to kādu brīdi neizmanto un pārslēdzas uz citu, pārsvarā labi zināmu, bet piemirstu, – diemžēl cilvēku atmiņa ir īsa. Tāpat krāpnieki piemērojas konkrētā brīža patērētāju aktualitātēm. Piemēram, gadumija bija laiks, kad cilvēki saņēma viltus ziņas par it kā pastā pienākušām paciņām, šai laikā sarosās arī viltus tirgotāji. Tad pāris mēnešus krāpnieki nav tik aktīvi, jo rēķinās, ka svētkos nauda ir iztērēta un cilvēkiem vajadzīgs laiks, lai to no jauna mazliet uzkrātu. Taču, tiklīdz tuvosies deklarāciju iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestā, viņi atkal sāks izsūtīt viltus e-pastus vai īsziņas, ka nepieciešams precizēt noteiktus datus, tāpēc jāatver zemāk skatāmā saite…
Iepērkoties interneta veikalos, ar piesardzību jāraugās uz neticami lielām atlaidēm – tā ir viena no metodēm, ko izmanto krāpnieki, lai pircējus ievilinātu viltus veikalos, kas vizuāli nereti atgādina labi zināmas iepirkšanās vietnes. Tādēļ ir rūpīgi jāpārbauda to adrese (vai nav lieku burtu, dīvainu paplašinājumu). Ieteicams pievērst uzmanību sadaļai, kur aprakstīts, kā notiek preču atgriešana, – uz to krāpnieki visbiežāk noslinko. Pirms iepirkšanās ir vērts scamadviser.com ierakstīt konkrētās lapas adresi – šeit var saņemt reitingu, cik uzticama ir tevis apmeklētā vietne.
Ja tavs sociālā tīkla konts ir nozagts, ir jāsazinās ar tās administratoriem. «Ja WhatsApp krāpniekiem izdevies pievienot tavam kontam savu ierīci, mobilā telefona iestatījumos atrodi link devices, tad konkrēto pievienoto ierīci un spied pogu log out,» iesaka Elviss Strazdiņš.
Jebkura ierīce, kas raida signālu, un tāda ir arī maksājumu karte, ir pakļauta iespējamiem uzbrukumiem. Pagaidām Latvijā šāds krāpšanas veids vēl nav kļuvis populārs, bet pasaulē jau tiek izmantots bieži:
piemēram, krāpnieks, kas atrodas tuvumā, var veikt pāradresācijas uzbrukumu, pārsūtot tavas maksājumu kartes signālu uz maksājumu termināli.
Šādi ar tavu karti krāpnieks samaksā, piemēram, par savu pasūtījumu bārā. «Lai no tā izvairītos, iesaku maksājumu karti nenēsāt līdzi un par pakalpojumu norēķināties, izmantojot mobilo lietotni Apple Pay vai Google Wallet, kas pirms katra maksājuma liek noskenēt seju. Ja tas nav iespējams, nepieciešams izmantot karšu signālu bloķējošos makus. Un vēl – tas noderēs dažādu risku novēršanai – svarīgi, lai maksājumu kartei nav piesaistīts konts, kurā ir visi tavi līdzekļi,» uzsver Elviss Strazdiņš.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par diskusiju un problēmrakstu cikla «Sievietes izaicinājumi» saturu atbild Žurnāls Santa.
