Rīga +4°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Cilvēks, kas mainīja pasauli
Automobiļi caurauž Eiropas kultūru tik cieši, ka kaut ko par tiem zina pilnīgi visi, un katra eiropieša galvā ir neliela zīmolu, modeļu un priekšstatu (arī aizspriedumu) kolekcija, kas balstīta uz vēsturi, tradīcijām un reputāciju. Pat tie, kas par industriju īpaši neinteresējas, būs dzirdējuši, ka pirmais auto saistīts ar Karlu Bencu, bet Bentlijs, Sitroens, Porše un Pežo ir kompāniju dibinātāju vārdi, nevis nejaušas burtu kombinācijas.
Citādi ir ar markām no citiem kontinentiem, it īpaši no Āzijas. Priekšstatus par attāliem reģioniem veido nepilnīgas vēstures zināšanas un dabiski mazāka interese, tāpēc pat visā pasaulē pazīstami un ietekmīgi Dienvidkorejas zīmoli var šķist bezpersoniski. Tomēr arī milzīgais konglomerāts «Hyundai» reiz sākās ar vienu cilvēku un viņa sapni…
Čungs Judžongs (Chung Ju-yung) piedzima 1915. gadā Tončonas apgabalā Korejas ziemeļos un bija nabadzīgas fermeru ģimenes vecākais dēls. Viņa dzīves gājums atgādina dēku stāstu, kura pavērsieniem ir grūti noticēt. Tomēr vārds «dēka» nav attiecināms uz viņa sasniegumiem. Strādādams vairākās nozarēs, tostarp automobiļu un elektronikas ražošanā, infrastruktūras attīstīšanā un kuģubūvē, viņš kļuva par neatņemamu daļu tā brīnuma, kas Dienvidkoreju ir padarījis par vienu no lielākajiem globālās ekonomikas spēlētājiem.
Jaunībā aizgājis no tēva mājām un izmēģinājis roku visdažādākajos amatos, viņš sevī agri atklāja uzņēmēja talantu. Pirmo reizi pa īstam pielietojumu tas rada tirdzniecībā ar rīsiem, savukārt saistībā ar automobiļiem tas pirmo reizi izpaudās 1940. gadā, kad viņš nodibināja autodarbnīcu. Otrais pasaules karš un vēlāk Korejas karš jaunā Čunga Judžonga plānos ieviesa korekcijas, tāpēc «Hyundai Motor Company» dienasgaismu ieraudzīja 1967. gada 29. decembrī.
Starptautiskā tirgus iekarošana
Jaunā ražotāja pirmo auto sauca «Hyundai Cortina». Ja nosaukums šķiet pazīstams, tad tas ir tāpēc, ka šis pirmais modelis tapa sadarbībā ar «Ford». Par pirmo patstāvīgi radīto modeli kļuva 1976. gada «Pony», kas tika prezentēts 1974. gada Turīnas izstādē. Čungs Judžongs nemēģināja no jauna izgudrot velosipēdu, un spēkrata izstrādei tika piesaistīti britu inženieri, dizainu radīja leģendārais Džordžeto Džudžāro, savukārt agregāti nāca no japāņu Mitsubishi.
To, kādā mērogā domāja un plānoja korejiešu uzņēmējs, ilustrē fakts, ka praktiski tūlīt sākās arī eksports un pasaules tirgu iekarošana. Jau pirmajā ražošanas gadā Pony parādījās Ekvadorā, bet 80. gados «Hyundai» vārds sāka skanēt Eiropā un Ziemeļamerikā. Pirmā saražoto auto miljona atzīmi uzņēmums sasniedza 1985. gadā.
Līdztekus eksportam «Hyundai» lielākajos tirgos izvērsa pētniecības centrus un ražošanu, un mūsdienās zīmola auto izgatavo desmit valstīs. Tā, piemēram, 1994. gadā darbu sāka «Hyundai» Eiropas izpētes un izstrādes centrs Frankfurtē, Vācijā. 2003. gadā tikla atklāta jauna galvenā Eiropas mītne Riselsheimā, savukārt 2008. gada beigās sāka griezties konveijers «Hyundai» Čehijas rūpnīcā Nošovicē.
«Pārskatot «Hyundai» modeļu katalogu, var redzēt, kā korejiešu produkcija no Rietumu automobiļu mazcenas alternatīvas pakāpeniski transformējusies par mašīnām ar savu seju. Šajā procesā liela nozīme bija neatkarībai tehnoloģiju jomā. Piemēram, pirmais pašu izstrādātais benzīna dzinējs tika radīts 1991. gadā, un ap to laiku bija gatavas arī savas transmisijas. Tādējādi «Hyundai» varēja pamazām atteikties no licencētiem produktiem un koncentrēties uz izaugsmi atbilstoši savam redzējumam,» stāsta TV Auto Ziņas producents un žurnālists Aldis Zelmenis, kurš auto nozarei seko ilgāk nekā divas desmitgades.
Jauna kvalitāte un imidžs
Lai gan «Hyundai» ienākšana pasaules tirgos bija strauja un spēcīga, tā brauciens ne vienmēr bija gluds, un ceļā gadījās arī krīzes, tostarp saistībā ar auto kvalitāti. Tāpēc 90. gadu beigās kompānija izšķīrās par jaunu startu, kura mērķis bija nokratīt veco imidžu un padarīt «Hyundai» par pasaules mēroga un klases zīmolu.
«Divtūkstošajos gados «Hyundai» tik tiešām paveica lielu darbu. Taču būtisks lūzums, manuprāt, notika pagājušajā desmitgadē, kad ražotājs sasniedza tādu dizaina, tehnoloģiju un kvalitātes līmeni, kas ļāva tā produkciju līdzvērtīgi salīdzināt ar labākajiem Rietumu paraugiem, vienā otrā jomā tos pat pārspējot. Par spēcīgu argumentu Dienvidkorejas auto labā kļuva arī uzticamība, ko apliecina pastāvīga vieta dažādu kvalitātes reitingu galvgalī, un tādas garantijas, ko Rietumu ražotāji neuzdrošinājās piedāvāt. Arī šogad Vācijā pār «Hyundai» nolijis vesels balvu lietus. Taču galvenais jautājums jau ir – vai cilvēki grib šīs mašīnas – pavisam vienkāršā «patīk/nepatīk» dimensijā. Spriežot pēc to popularitātes, jo īpaši pieprasītajā SUV/krosoveru segmentā, atbilde, manuprāt, ir skaidrs jā,» teic Aldis.
Uz pasaules čempionātu pjedestāla
Viena no arēnām, kur autoražotāji demonstrē ambīcijas un piederību pasaules elitei, ir motorsports. Līdzās tā karalienei Pirmajai Formulai nākamais augstākā līmeņa cīņu lauks ir pasaules čempionāts rallijā. Lai gan «Hyundai» vārds pasaules rallijā vīdēja arī laikā no 1998. līdz 2003. gadam, «Hyundai Motor» rallija programma principiāli jaunā līmenī parādījās pirms desmit gadiem. Tās pamati tika ielikti, nodibinot «Hyundai Motorsport GmbH», – Vācijā reģistrētu uzņēmumu, kas atbild par kompānijas motorsporta aktivitātēm visā pasaulē.
Ar «i20» rallija bolīdiem apgādātas ekipāžas uz starta pirmo reizi stājā 2014. gadā, un sezonas izskaņā «Hyundai Shell World Rally Team» finišēja 4. vietā. Vadošais pilots Tjerī Noivils izcīnīja vienu uzvaru un divas trešās vietas, un kopvērtējumā ieņēma 6. vietu. Nākamajā sezonā ražotāju ieskaitē «Hyundai» jau bija trešais, 2016., 2017., 2018. gadā izcīnīja vicečempiona titulu (visās sezonās 2. vieta arī Noivilam), līdz 2019. gadā kļuva par uzvarētāju (Noivils atkal otrais). Čempiona titulu «Hyundai» paturēja arī 2020. gadā, kad igaunis Ots Tanaks kopvērtējumā finišēja trešais, bet pērn «Hyundai» piekāpās «Toyota».
«Tie, kas seko līdzi sportam, īpaši tehniskajām disciplīnām, labi zina, cik liela nozīme ir uzvaru kontekstam. Autosporta vēsturē zināmi daudzi gadījumi, kad galvenais oponents šādu vai tādu iemeslu dēļ pametis čempionātu, un pretendents izcīnījis uzvaru pār daudz vājākiem konkurentiem. «Hyundai» lielākais sasniegums, manuprāt, bija un ir spēja kā līdzīgam cīnīties pret visiem, kuru vārds rallijā kaut ko sver – «Volkswagen», «Toyota», «Ford», «Citroën»," norāda Aldis.
Līdztekus rallijam «Hyundai» izvērsa kampaņu arī Pasaules Salonauto kausā (TCR) un ETCR, kas ir jauns autošosejas čempionāts elektroauto. Uzvaras šajās disciplīnās ir atspoguļojušās ne tikai trofeju skapjos, bet arī ielas automobiļos.
«Te man gribas atgādināt, ka 2015. gadā Hyundai sensacionāli noalgoja Albertu Bīrmanu, toreizējo BMW M nodaļas attīstības šefu, un tam bija gan simbolisks, gan praktisks efekts. Kad parādījās aktuālais i30N, tas izrādījās ļoti spēcīgs produkts – pat «cietāks» nekā žanra pamatlicējs. Un to pašu var teikt par jaunākās paaudzes i20N. Tās ir nopietnas mašīnas,» vērtē TV Auto Ziņu producents.
Elektromobilitātes un alternatīvās piedziņas avangardā
Atskatoties uz aizvadīto desmitgadi, par spilgtāko Hyundai pieteikumu alternatīvās piedziņas jomā var uzskatīt modeli Ioniq, ko pasaule ieraudzīja 2016. gadā. Ražotājs to laida klajā kā pirmo auto, ko varēja iegādāties ar hibrīda, uzlādējamā hibrīda un tīru elektrisko piedziņu, proti – tam nebija versijas ar vienu vienīgu iekšdedzes dzinēju.
Tomēr pavisam citas aprises Hyundai» nākotnes plāni ieguva, kad 2020. gadā uzņēmums pieteica jaunu elektroauto platformu (Electric Global Modular Platform jeb E-GMP), kam 2021. gadā sekoja Ioniq zīmola pirmais modelis – «Ioniq 5». Ar radikālu dizainu apveltītais auto, kas futūrismu apvieno ar retro elementiem, demonstrē izcilas spējas: tā 800 V sistēma ļauj uzlādei izmantot līdz 350 kW, kas to ierindo starp progresīvākajām mašīnām pasaulē.
«Eiropas ražotāji turpina iebraukto ceļu un ar pašām modernākajām sistēmām apgādā automobiļus, ko var atļauties pavisam neliela pircēju daļa. Savukārt Hyundai pasaulē labākos risinājumus piedāvā daudz plašākam lokam, un elektriskās mobilitātes attīstībai tas ir ļoti svarīgi. Arī «Ioniq 5» nav gluži plašpatēriņa prece, taču uz ielām redzamo auto skaits rāda, ka ražotāja idejas ir uzņemtas pozitīvi. Es paredzu, ka ar gaidāmo Ioniq 6 šī tendence tikai turpināsies,» uzskata Aldis Zelmenis.
Tāpat, runājot par alternatīvo piedziņu, jāuzsver, ka Hyundai ir viens no nedaudzajiem ražotājiem, kas turpina eksperimentus ar ūdeņraža auto.
Nākotnes priekšvēstneši, ko pamana visā pasaulē
«Hyundai» ir uz jaunas attīstības ēras sliekšņa, un, raugoties automobilistu acīm, labāko ieskatu tajā dod konceptauto. «Hyundai» jaunums nākotnes izstrādņu laukā ir pavisam svaigie «Hyundai N Vision 74» un «RN22e».
Pilnveidojot un optimizējot E-GMP platformas iespējas un apvienojot tās ar «Ioniq 6» dizainu īpaši sportiskā valodā, «RN22e» veiktspēja pilnībā atbilst trases braukšanas vajadzībām. «RN22e» faktiski ir «Hyundai N» laboratorija, jo tajā tiek aprobēti jaunākās paaudzes tehniskie risinājumi, tajā skaitā pētītas enerģijas rekuperācijas iespējas. Automobilim ar īpaši zemu smaguma centru ir vieda griezes momenta pārdales sistēma, divi motori, kuru summārā jauda sasniedz 430 kW (740 Nm), 400 mm hibrīda bremžu diski un četru virzuļu monobloka bremžu skavas.
Savukārt «Hyundai N Vision 74», kura vizuālais veidols ir moderna atsauce uz 1974. gada «Pony Coupe» konceptu, demonstrē kā nākotnes veiktspējas potenciālu, tā spēju apvienot progresīvākās ilgtspējas tehnoloģijas, jo tam ir gan elektriskā piedziņa ar akumulatoru, gan degvielas šūnu sistēma, kas palielina nobraukuma rezervi. «Vision 74» jauda atbilst auto izaicinošajam izskatam – abi motori kopā attīsta 500 kW un vairāk nekā 900 Nm, turklāt paredzamā sniedzamība ir virs 600 km.
«Autoindustrija pārdzīvo neparastus laikus un izskatās, ka plaša elektropiedziņas ieviešana ir pavērusi iespēju mainīt spēku samēru. Vēsturiskās regālijas un pagātnes sasniegumi vairs nav līderības garantija – svarīgāka ir vīzija un gars. Tas, kas man jaunajos «Hyundai» konceptos patīk visvairāk, ir jauneklīga vitalitāte. Elektrisko auto sakarā pārāk daudz tiek runāts par 0–100 km/h dinamiku un pārāk maz par visām citām iespējām, ko paver šīs mašīnas. Tēmas, ko «Hyundai» risina savās ripojošajās laboratorijās, iededz jaunu intrigu un ļauj cerēt, ka nākotnē braukšana būs kas vairāk par autonomu pārvietošanos bezpersoniskās kapsulās,» saka Aldis Zelmenis.
Čungs Judžongs, neparasta mēroga personība, rūpnieks un lielas ģimenes galva, no šīs pasaules aizgāja 2001. gadā, 85 gadu vecumā. «Hyundai Motor» joprojām kontrolē viņa pēcteči. «Hyundai» dibinātājs bija cilvēks ar ārkārtīgi augstām prasībām pret sevi un apkārtējiem, tomēr ar pašreizējo lietu stāvokli viņš būtu apmierināts – arī tāpēc, ka kompānijas nosaukumā iekodētais vārds atspoguļo realitāti (aptuvenā tulkojumā no korejiešu valodas – «moderns»).
2021. gadā «Hyundai Motor» pārdoto automobiļu skaits bija 3,89 miljoni (2019. gadā – 4,4 miljoni). Pašlaik uzņēmums ir pārstāvēts vairāk nekā 200 valstīs un tajā strādā apmēram 120 000 cilvēku.
