Pagājušā gada vasarā Amerikā traģiski aprāvās talantīgā latvieša, Nacionālās hokeja līgas (NHL) kluba Kolumbusas «Blue Jackets» vārtsarga Matīsa Edmunda Kivlenieka dzīve. Viņam bija tikai 24 gadi… Pērn 21. jūlijā urna ar latviešu vārtsarga pelniem tika guldīta zemes klēpī Baldones kapos, un pagājušajā nedēļā hokejista kapavieta slīga ziedu kupenā.
«Vēl neesmu gatava sarunām par dēlu. Vēl joprojām ir ļoti, ļoti grūti…»
telefonsarunā ar žurnālu «Privātā Dzīve» klusi atzina Matīsa mamma Astrīda.
Hokejista mūža mājās tagad slejas iespaidīgs piemineklis, uz kura atveidots Matīss – tērpies vārtsarga ekipējumā un ar hokeja nūju rokā. Piemineklī arī iegravēts – kivi # 80. «Kivi bija Matīsa iesauka, bet 80 – numurs, ar kuru viņš izgāja hokeja laukumā,» PDz sacīja hokeja treneris Guntis Bāliņš, kura audzēknis Kivlenieks bija daudzus gadus. Līdzās piemineklim ir soliņš, uz kura izlasāmi vārdi: «Kamēr vien saule spīdēs, tu būsi mans draugs.»
Matīss vienmēr būs dzīvs daudzu sirdīs – kā draugs, lielisks komandas biedrs un vienkāršs, ļoti sirsnīgs cilvēks. «Nepaiet ne diena, kad mēs nedomātu par tevi,» Kivlenieka nāves dienā vēstīja klubs Kolumbusas «Blue Jackets» un dalījās ar emocionālu video sociālajos tīklos – Matīsa skaistākajiem momentiem uz laukuma. Kivlenieks vienmēr būs arī viņa drauga un komandas biedra Kolumbusas «Blue Jackets» vārtsarga Elvisa Merzļikina atmiņās.
Dienā, kad notika nelaime, abi latvieši piedalījās vārtsargu trenera Menija Legasī meitas kāzu svinībās. Tās notika Legasī privātmājā, un kādā brīdī pēkšņi sprāga pirotehnikas lādiņi. Matīss, izkāpjot no džakuzi, guva nāvējošu ievainojumu. Autopsijas rezultāti liecināja – 24 gadus vecais Kivlenieks miris no krūškurvja traumas, ko izraisīja uguņošanas lādiņa sprādziens. «Viņš nebija vienkārši mans draugs. Matīss bija mans mazais brālis,» atvadu runā pirms gada sacīja Elvis Merzļikins.
«Viņš izglāba daudzu dzīvības. Kad tas notika, biju kādu divdesmit trīsdesmit pēdu attālumā un apskāvu savu sievu. Viņš izglāba manu dēlu, manu sievu un mani. Tāpēc mūsu dēla otrais vārds būs Matīss,» toreiz solīja Elviss. Šo solījumu viņš izpildīja. «Tie varējām nebūt es, mana sieva un dēls, tas varēja būt arī kāds cits. Matīss nomira kā varonis, un tie nav mani vārdi. To teica ārsts. Ja Matīss vienkārši paliktu sēžam džakuzi, ar viņu tas nebūtu noticis,» norādīja Elvis.