Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Hārtlijs uz Latvijas izlases soliņa nav bijis jau vairāk nekā gadu, taču viņa padoms tiek uzklausīts regulāri, arī nesen notikušajā turnīrā Deutschland Cup. Viņš neslēpa, ka turnīra viens no mērķiem bijis dot bez līguma esošajiem hokejistiem iespēju sajust spēļu garšu, bet redzētais laukumā arī sniedzis iespaidu par spēlētāju varējumu.
«Regulāri runāju ar Viesturu [Koziolu]. Nedēļu vai pusotru pirms turnīra vairākas reizes sazvanījos arī ar Arti Ābolu,» pauda speciālists. «Skatījāmies sastāvu un runājām par iespējām.»
Tāpat pirms turnīra saruna bijusi arī ar spēlētājiem, kas īstenots Zoom platformā.
«Teicu, ka saprotu viņu situāciju, un novēlēju viņiem veiksmi. Runāju par to, ka gatavojamies pasaules čempionātam Rīgā un spēlētājiem, kuri šosezon vēl nav aizvadījuši nevienu maču, tā ir lieliska iespēja sevi apliecināt,» daļu no sarunas tematiem atstāstīja Hārtlijs. «Skatījos spēles un biju ļoti lepns par komandas sniegumu.»
Valstsvienības rindās šajā turnīrā bija redzams arī pieredzējušais aizsargs Oskars Bārtulis, kurš iepriekš pameta Latvijas izlasi, lai karjeru turpinātu Krievijā. Aizsargs arī pauda vēlmi iegūt Krievijas pasi, taču vēlāk atvainojās par savu rīcību, un pēc sarunas ar Koziolu arī ieguva iespēju atkal piemērīt Latvijas izlases kreklu.
Iepriekš no Latvijas Hokeja federācijas puses izskanēja apgalvojumi, ka Bārtulim vieta izlasē vairs neesot, taču Hārtlijs norādīja, ka viņš šādus vārdus ne reizi nav teicis, un durvis uz valstsvienību ikvienam ir atvērtas, ja vien hokejisti to paši vēlas.
«Nē, es to nekad neesmu teicis. Tolaik ar runāšanu nodarbojās Oskars. Es izvēlos spēlētājus pēc tām kvalitātēm, kuras tie parāda uz ledus. Tas ko viņi saka medijos vai dara ārpus laukuma, mums nav būtiski,» skaidroja Hārtlijs, kurš iepriekš vairākkārt uzsvēris, ka profesionalitāte nav jādemonstrē tikai uz laukuma vai ģērbtuvē, bet arī ārpus sporta.
Runājot par nākotni, Hārtlijs norādīja, ka šajā laikā nekas vairs neesot paredzams, bet nepiepildītie mērķi vēl esot. Starp tiem noteikti ir Gagarina kausa izcīnīšana un iespēja vadīt Latvijas izlasi olimpiskajās spēlēs.
Hārtlijs ir ne vien Latvijas izlases galvenais treneris, bet arī Kontinentālās hokeja līgas (KHL) vienības Omskas Avangard stūrmanis. Šajā komandā gan nav manīts neviens latvietis, bet Hārtlijs uzsvēra, ka klubā katram ir savi pienākumi, kas arī jārespektē.
«Visas karjeras laikā nekad neesmu ģenerālmenedžerim prasījis dabūt man konkrētu spēlētāju, vai otrādi – tikt vaļā no konkrēta spēlētāja. Tas nav mans darbs. Man ir jāstrādā ar spēlētājiem, kas ir manā rīcībā.»
«Kad mani priekšnieki vaicā, ko domāju par kādu spēlētāju, es allaž izsaku savu viedokli, bet nekad neesmu pats rekomendējis kādu spēlētāju. Sezonas laikā man ir pietiekami daudz darba. Man nav laika nodarboties ar spēlētāju meklēšanu. Katrā organizācijā ar to nodarbojas skauti un ģenerālmenedžeri, kuru darbu ir jārespektē,» norādīja Hārtlijs, kurš par karjeras lielāko panākumu nevairījās nosaukt 2001.gadā izcīnīto Stenlija kausu kopā ar Kolorādo Avalanche komandu.
Hārtlijs gan iepriekš izmantojis iespēju Avangard treneru korpusam piesaistīt Aldi Āboliņu, kurš sagatavo video materiālus pirms spēlēm. Tāpat viņš savulaik darbu piedāvājis arī video analītiķim Pēterim Gromam, kurš iepriekš strādāja Dinamo.
Decembrī Latvijas izlase Šveicē bija plānojusi piedalīties vēl vienā turnīrā – NaturEnergie Challenge, taču Covid-19 izraisītās pandēmijas dēļ, nolemts sacensības šogad neorganizēt.
Latvijas izlase Deutschland Cup izcīnīja 8.novembrī.
