Mārtiņš Bergmanis raksta: «2.martā es, manuprāt, smagi, kopā ar bērniem, avarēju. Kur vedīs mani, bērnus – nezinu. Kāpēc man lika parakstīt tukšas lapa? Kāpēc man neļauj iepazīties ar avārijas shēmu? Kāpēc man nav statuss? Kas, kur, ko izmeklē? Cik ilgi utt.? Nenovēlu nevienam nonākt šādā situācijā. Un ziniet, ne jūs, ne es te, nevienam neintresēju! Ja šādas lietas risina šādi, tad, ko mēs gaidām no lielākām lietām?»