«Šobrīd nevienam mūziķim Latvijā situācija nav spīdoša,» PDz saka ģitārists Mārcis Auziņš. «Tomēr man instrumentu pārdošanas iemesls ir cits,» piebilst viņš.
Mūziķis tirgo trīs ģitāras – Sadowsky Semi Holow L.S. par 3700 eiro, Maton EBG808 Artist par 2350 eiro un Gibson ES-165 Herb Ellis par 2400 eiro. «Man ar ģitārām ir tāpat kā sievietēm ar kurpēm – tās, kuras nespēlēju tik bieži, ik pa laikam pamainu. Tāpēc sludinājumā minēju, ka ir iespējama arī ģitāru maiņa,» skaidro Mārcis.
Dārgākā no pārdodamajām ir slavenā ģitāru meistara Rodžera Sadovska meistardarbs, kuru 2008. gadā viņš uztaisījis Auziņam pēc pasūtījuma. Instruments atceļojis no Ņujorkas, un tā vērtība esot vairāk nekā 5000 eiro.
Citi lasa
«Cilvēku loks, kam šādi instrumenti varētu interesēt, Latvijā ir mazs. Tādēļ sludinājumus izvietoju arī starptautiskajos portālos un feisbukā. Ja nu pēkšņi ierauga kāds ģitāru kolekcionārs, kas gatavs instrumentu maiņai ar piemaksu uz vienu vai otru pusi,» saka viņš.
«Pats vēl, paldies Dievam, līdz tādai situācijai neesmu nonācis, bet tam, ka mūziķi sāk iztirgot savus instrumentus, vajadzētu izskanēt kā brīdinājuma zvanam Kultūras ministrijai.
Personīgi zinu mūziķus, kuri spiesti pārdot ne tikai instrumentus, bet arī mašīnas un citas sadzīves lietas, lai izdzīvotu,» atzīst Mārcis.
Lai aktualizētu šo problēmu, Auziņš kopā ar Aivaru Hermani, Guntaru Raču, Jāni Lūsēnu un Ralfu Eilandu iesaistījušies Pašnodarbināto mūziķu biedrībā.
«Zoom sanāksmēs ar Kultūras ministrijas pārstāvjiem esmu novērojis, ka valda maldīgs priekšstats par to, kā mūziķis funkcionē. Daudziem nav nojausmas, kādi finansiāli ieguldījumi vajadzīgi, lai varētu kāpt uz skatuves – sākot ar instrumentiem un beidzot ar apģērbu. Šobrīd nodarbojamies ar izskaidrojošo darbu.
Pašnodarbināto mūziķu biedrības lapā feisbukā publiskojām īsfilmu par Žani. Tajā saprotamā veidā izstāstīts, ko nozīmē būt mūziķim. Bieži dzirdu tekstus: mūziķiem šis ir radošs periods. Muļķības! Ienākumi ir atkarīgi no koncertiem. Tiem, kas propagandē šo kā bezgala radošu laiku, iesaku solidarizēties ar mūziķiem un padzīvot trīs mēnešus bez algas,» pikts ir Auziņš.
Arī viņš šobrīd ienākumus negūstot. «Lai sevi attīstītu, man katru dienu jātrenējas ģitārspēlē. Ja sākšu strādāt citur, to darīt nevarēšu. Tā kā koncertu nav, rakstu mūziku jaunam albumam. Jāmeklē sponsori, jo par saviem līdzekļiem to izdot vairs nespēšu.»