Ginekoloģe Baranovska par mēnešreižu brīvdienām: Tas būtu tikai cilvēcīgi

Saeimā ir iesniegta iniciatīva par divu apmaksātu brīvdienu ieviešanu mēnešreižu dēļ. Tajā teikts, ka Darba likumā tiktu ieviesta norma, kas paredz sievietēm tiesības saņemt līdz divām apmaksātām brīvdienām menstruāciju laikā. Tas uzlabošot sieviešu veselību, labsajūtu un darba vidi, kā arī samazinās stigmu par menstruācijām. Tas nodrošinās saprotošāku un taisnīgāku attieksmi pret sievietēm darba tirgū, kā tas jau veiksmīgi notiek, piemēram, Spānijā un Japānā.

Šī ideja raisījusi plašas diskusijas. Vieni to slavē un atbalsta, citi vērtē kā absurdu. Izskan viedoklis, ka tas vecināšot nepamatotu brīvdienu ņemšanu, turklāt izpaudīšoties kā vīriešu diskriminācija, jo viņie šādas brīvdienas nepienāktos.

Kā ir citur pasaulē?

Pirmo reizi menstruāciju brīvdienas tika ieviestas Japānā jau 1947. gadā. Kopš tā laika sievietes līdz pat menopauzei mēnesī var izmantot trīs brīvdienas. Menstruāciju brīvdienas ir arī Dienvidkorejā, kur sievietes var ņemt vienu brīvdienu mēnesī, Indonēzijā un Filipīnās pienākas divas brīvdienas, Taivānā – trīs. Arī Zambijā, Spānijā un Itālijā sievietēm šī iemesla dēļ piešķir divas brīvas dienas.

Savukārt Kanādā mēnešreižu brīvdienas darba devēji mēdz piedāvāt kā papildus bonusu, uzsākot darba attiecības. Līdzīgu sistēmu sākuši ieviest arī Indijā, bet Austrālijā kāds uzņēmums darbiniecēm piešķir brīvdienas ne tikai sāpīgu mēnešreižu dienās, bet arī, ja sieviete ir piedzīvojusi spontāno abortu vai viņu nomoka menopauzes simptomi. 

Ko saka ginekoloģe?  

«Nenoliedzami, ir sievietes, kam mēnešreizes patiešām ir dzīvi traucējošas. Tās var būt ļoti sāpīgas un stipras. Protams,

varam diskutēt par to, vai šī sieviete centusies kaut ko darīt lietas labā

un vērsusies pie ārsta, lai šo situāciju labotu. Manā pieredzē ir daudzas pacientes, kurām sāpīgas mēnešreizes var regulēt ar kontracepcijas tabletēm. Daudzām, kuras lieto tabletes, implantus vai spirāles, šī problēma gandrīz pazūd, ļauj dzīvot bez īpašām sūdzībām,» saka ginekoloģe un dzemdību speciāliste Daiga Baranovska.

«Tomēr manā pieredzē ir arī sievietes, kurām var neizdoties pielāgot terapiju. Tāpat arī ne visas parakstās uz to, ko viņām piedāvā. Dažreiz arī medicīnisku iemeslu dēļ nevaram piedāvāt to, kas citkārt palīdzētu. Tāpēc sievietei nākas sadzīvot ar šo situāciju, cīnīties ar dažādiem pretsāpju medikamentiem, sakost zobus un iet uz darbu,» atzīst Baranovska.

Vai sāpes patiešām var traucēt darbu?

Ginekoloģe piekrīt, ka ne visām sievietēm menstruācijas traucē ikdienas dzīvei. «Lielai daļai sieviešu tā nav nekāda lielā problēma, un tas noteikti netraucē strādāt vai pat sportot. Tomēr ir meitenes, kurām tās norit ļoti traucējoši, sāpīgi – pat līdz ģībonim. Protams, var sadzerties pretsāpju zāles un pusapdullusi strādāt, bet cik vērtīga būs šī darbdiena?» aicina aizdomāties Daiga Baranovska.

Ārste skaidro – šāds likums būtu nepieciešams, jo mēdz būt neelastīgi darba devēji

un situācijas, kad darbinieces pašsajūta tiek vērtēta sekudāri. «Protams, ja esi frīlanceris, viena papildus brīvdiena neko nemainīs. Taču, ja esi skolotāja un tev jāvada piecas vai septiņas mācību stundas, bet tu jūties ļoti slikti – cietīs gan izglītība, gan bērni, kas patrāpīsies pa rokai,» saka ārste.

Kam parasti ir vissāpīgākās mēnešreizes?

«Zinām, ka klasiski sāpīgas mēnešreizes ir gados jaunāku sieviešu problēma. Tās tiešām lielākoties varētu būt skolnieces un studentes. Lielai daļai sieviešu mēnešreizes kļūst vieglākas pēc grūtniecības. Tomēr ne uz visām tas ir attiecināms. Tā nav 100% garantija, ka pēc dzemdībām mēnešreizes būs vieglas un nesāpīgas,» saka ginekoloģe. «Ir arī pacientes, kurām ir endometrioze. Arī viņām ir ļoti sāpīgas mēnešreizes, jo tā ir klasiska endometriozes pazīme. Ar tikpat sāpīgām mēnešreizēm var saskarties arī sievietes pēc 40, jo sāk veidoties miomas, kas padara šīs sieviešu dienas grūti paciešamas,» skaidro ārste.

To, cik Latvijā ir sievietes ar neārstējami sāpīgām mēnešreizēm, esot grūti izmērīt. «Ir praktiski neiespējami šo sieviešu skaitu nosaukt, taču, manuprāt, tā nav katra otrā vai katra trešā sieviete.

Tie varētu būt kādi 10% no visām Latvijas sievietēm, varbūt pat mazāks,» lēš ārste.

Kā varēs kontrolēt, vai sieviete pamatoti paņēmusi brīvdienu?

«Ja sieviete nāk pie ārsta un apgalvo, ka viņai ir sāpīgas mēnešreizes, mēs nevaram viņai neticēt. Ja sūdzas, ka tāpēc viņa nevar pastrādāt, objektīvu kritēriju to apšaubīt nav,» saka Baranovska. «Saprotams, ja sieviete, kura lieto spirāli un sūdzas ārstam par sāpīgām mēnešreizēm, tas varētu būt aizdomīgi. Savukārt,

ja sieviete, kurai vairākas reizes operēta endometrioze, sūdzas par spēcīgām sāpēm, tad skaidrs, ka lūgums pēc slimības lapas būs pamatots.»

«Man bija paciente, kura strādā Somijā. Viņa stāstīja, ka tur ikviens var attaisnojošu iemeslu dēļ paņemt mēnesī četras brīvas dienas, saglabājot algu. Piemēram, cilvēkam sāp galva, mocījis bezmiegs, saslimis bērns, sākušās mēnešreizes. Latvijā iecerē ir ieviest divas šādas brīvas dienas,» norāda ārste.

«Tas ir atkarīgs no tā, kāda ir cilvēku, darba devēju, daba ņēmēju un sabiedrības savstarpējā uzticēšanās un vēlme vienam otru čakarēt.

Ja uzticamies cilvēkam un pieņemam, ka reizi mēnesī viņš personīgu iemeslu dēļ paliek mājās, par šādu likumu nebūtu jārunā. Ir darba vietas, kur tas tiek pieņemts un nevajag nekādus īpašus likumus, lai sieviete šādās dienās var strādāt mājās vai vienkārši atpūsties. Taču ir darba vietas, kur slimības lapa ir jāņem arī, lai aizietu pie ārsta. Varbūt šādu likumu vajag cilvēcīgu apsvērumu dēļ?» aicina aizdomāties Daiga Baranovska.