Ir gan vairākas iedzīvotāju grupas, kuras no līdzmaksājumiem ir atbrīvotās, piemēram, cilvēki ar pirmās grupas invalīdi un trūcīgas personas. Iespējams, ka daļa no šiem 47 700 pensionāru kvalificējas šim atbrīvojumam.
Decembrī paziņojot par izmaiņām līdzmaksājumos, Veselības ministrija (VM) skaidroja, ka pensionāri ir viena no sabiedrības sociāli mazaizsargātajām grupām, kam ir vislielākais risks nonākt nabadzībā, tāpēc no 2020.gada pensionāriem būs samazināts pacientu līdzmaksājumu pie ģimenes ārsta.
Tomēr līdzmaksājumu tā piedāvāja samazināt tikai pensionāriem no 65 gadu vecuma, lai arī šogad pensionēšanās vecums ir 63 gadi un deviņi mēneši. Turpinot plānoto pensionēšanās vecuma celšanu, tikai 2025.gadā tas sasniegs 65 gadus.
Attiecīgi tagad pensionāri no 65 gadu vecuma par ģimenes ārsta apmeklējumu maksā vienu eiro līdzšinējo 1,42 eiro vietā. Savukārt pārējiem iedzīvotājiem līdzmaksājums ir palielināts līdz diviem eiro.
Vaicāta, kādēļ līdzmaksājums samazināts tikai pensionāriem no 65 gadu vecuma, VM skaidroja, ka vadījusies pēc Ministru kabineta noteikumos figurējošajām vecuma grupām. Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība nosaka, ka primārajā veselības aprūpē pēc vecuma pacientus iedala grupās no 45 gadiem līdz 65 gadiem un no 65 gadiem uz augšu, skaidroja VM pārstāve Anna Strapcāne.
Līdztekus ņemts vērā tas, ka turpmākajos gados turpināsies pensijas vecuma paaugstināšana, sasniedzot 65 gadu slieksni 2025.gadā, atzina Strapcāne.
Grozījumu anotācijā VM arī norādījusi, ka personas virs 65 gadiem finansiālo ienākumu ziņā ir viena no sensitīvākajām veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju grupām. Līdz ar to šīs izmaiņas būtiski atvieglos finansiālo slogu un nodrošinās lielāku pakalpojuma pieejamību pie ģimenes ārsta pensijas vecumu sasniegušajiem iedzīvotājiem.
Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) priekšsēdētāja Aija Barča aģentūrai LETA sacīja, ka federācijā jau tiek spriests par šīs problēmas iespējamajiem iemesliem un risinājumiem. Pēc viņas teiktā, tie pensionāri, kas vēl nav sasnieguši 65 gadu vecumu, esot apbēdināti. Barča pauda neizpratni par izveidojušos situāciju, bet sacīja, ka «noteikti tur ir kādi aprēķini».
LPF plāno tikties ar veselības ministri, lai uzklausītu VM pozīciju. Barča pauda pārliecību par to, ka veselības ministre Ilze Viņķele (AP) «pārzina sistēmu» un pratīs izklāstīt iemeslus.
LPF priekšsēdētāja vienlaikus uzsvēra, ka sarunās mudinās ministri mainīt šo kārtību un samazināt līdzmaksājumus arī pensionāriem zem 65 gadu vecuma jau šogad.
Uz tikšanos plānots aicināt arī labklājības ministri Ramonu Petraviču (KPV LV), un sarunās, kā norādīja LPF prezidente, tiks pārspriestas vairākas federācijā svarīgas problēmas saistībā ar veselību un labklājību.
Kā vēstīts, no šī gada samazinājušies vai pieauguši vairāki pacientu līdzmaksājumi. Izmaiņu nepieciešamību VM galvenokārt pamatoja ar nepieciešamību noapaļot līdzmaksājumus, uzskatot, ka tas padarīs ērtāku un pacientiem saprotamāku norēķināšanās kārtību par saņemtajiem pakalpojumiem.
Tā, piemēram, VM norādīja, ka līdzšinējais pacienta līdzmaksājums par ģimenes ārsta apmeklējumu 1,42 eiro apmērā, kas skaitliski nav «apaļa» summa, veicināja situācijas, kad pacienti norēķinājās ar apaļas summas nominālu, samaksājot, piemēram 1,50 eiro un nepieprasīja vai nesaņēma atlikumu no ģimenes ārsta par pakalpojumu, tādējādi par valsts apmaksātu pakalpojumu faktiski pārmaksājot un maksājot vairāk nekā valstī noteiktais pacienta līdzmaksājums.
«Līdz ar to līdzmaksājuma palielināšana no 1,42 uz diviem eiro par personas vizīti pie ģimenes ārsta ievērojami atvieglos naudas plūsmas administrēšanu un mazinās neuzskaitīto maksājumu īpatsvaru,» norādīja VM.
Nacionālais veselības dienesta vadītājs Edgars Labsvīrs, iepriekš skaidrojot ģimenes ārsta apmeklējuma maksas izmaiņas, Latvijas Radio sacīja, ka «sistēma paliek vairāk pārdaloša», proti, mazāk aizsargātie maksās mazāk, bet maksātspējīgākie – vairāk. Tādā veidā tiek nodrošināta faktiski neitrāla ietekme uz budžetu jeb nav nepieciešama papildu nauda šai reformai, viņš norādīja.