Dienā, kad notika atvadas no Mārtiņa Brauna, sniga un putināja tā, ka Rīgā tika izsludināts sarkanais brīdinājums. Laikapstākļi bija gluži kā Brauna daba – trakulīgi, neparedzami, tajā pašā laikā – gaiši un skaisti.
Pirms atvadu ceremonijas Baltezera baznīcā vēl pēdējo reizi ar viņu divatā varēja pabūt sieva Juta. Mārtiņš savulaik atzinās – Juta ir viņa eņģelis, kurš sniedz sirdsmieru. Ieradās arī citi komponista dzīves nozīmīgākie cilvēki. Gar celiņu, kas veda uz baznīcu, bija izkaisītas baltas mārtiņrozes, gluži kā atvadu sveicieni Mārtiņam.
Komponistu pēdējā gaitā izvadīja Ādažu evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Ivars Jēkabsons. Pēc īsa dievkalpojuma un piemiņas brīža Saule. Pērkons. Daugava autors pa sniegoto ceļu uzsāka ceļu pie Dieva. Kad katafalks lēnām virzījās prom no baznīcas, šķita – kaut kur tālumā klusi skan Mārtiņa Veltījums mīlestībai, ko var dzirdēt filmā Ziemassvētku jampadracis.
Baznīcā, kas bija tuvākais dievnams komponista dzīvesvietai, pulcējās viņa ģimene un paši tuvākie cilvēki. Vietējie iedzīvotāji ar lielu sirsnību atceras pirms diviem gadiem notikušo pasākumu – Baltezera baznīcas gaiļa iesvētīšanu, kurā piedalījās arī Mārtiņš Brauns.
Vairāk lasi jaunākajā Privātās Dzīves numurā!