FOTO/VIDEO: Četri balti zārki un sagrauta dzīve… Bēres, kuras ukraiņi nekad neaizmirsīs un nepiedos

«Četri zārki, četri krusti. Viena ģimene. Tas ir pats šausmīgākais, ko es šajā dzīvē esmu redzējis,» pauda Ļvivas mērs Andrejs Sadovijs.

Sirdi plosoši video no Bazileviču ģimenes bērēm pagājušajā nedēļas nogalē aplidojuši pasauli. Tos ir neiespējami skatīties bez asarām. Tur – starp baltiem zārkiem – stāv Jaroslavs – vīrietis, kuram Krievijas karš Ukrainā atņēmis pašu dārgāko.

Citi lasa

Gunta Šenberga

Dārzs

FOTO: Kā pareizi stādīt un pārstādīt rozes rudenī?

Augu ceļvedis

Lucerna (Medicago sativa)

Ginta Auzniece-Jaunzeme

Augu ceļvedis

Kā pagatavot pelašķu plāksteri?

Tas bija 4. septembris. 43 gadus vecā Jevgeņija un viņas trīs meitas – Jarina, Darja un Emīlija – tika nogalinātas pašas savās mājās. Naktī uz trešdienu Krievija bombardēja Ļvivas centru. Nogranda divi spēcīgi sprādzieni. Tika sabojātas vairāk nekā 70 ēkas, liela daļa – dzīvojamās mājas. Jevgeņija ar meitām tajā brīdī atradusies kāpņutelpā, bet viņas vīrs

Jaroslavs uz mirkli bija atgriezies dzīvoklī, lai paņemtu līdzi ūdeni. Viņš izdzīvoja,

bet visa viņa dzīve palika tur – zem drupām…

Bazileviči bija stipra, draudzīga ukraiņu ģimene. Mammu Jevgeņiju ģimenes draugi raksturo kā gaišu, ļoti dzīvespriecīgu sievieti ar siltu smaidu. Viņa bijusi atvērta, radoša sieviete – pēdējos gados aizrāvās ar rotu veidošanu. Vienmēr ļoti rūpējusies par savu ārieni, mācījusi to arī savām meitām. Studējusi tirdzniecības jomā, bet vēlāk kļuvusi par jogas skolotāju.

Bazileviču vecākā meita – 21 gadu vecā Jarina –  bija Ļvivas jauniešu centra projektu menedžere – organizēja pasākumus un diskusijas. Viņa vienmēr satiekoties visus apskāvusi.

18 gadus vecā Darja studēja kulturoloģiju Ukrainas katoļu universitātē, apmeklēja teātra studiju un sapņoja kļūt par aktrisi.

Mazajai Emīlijai bija tikai septiņi gadi, viņa nupat bija uzsākusi mācības 2. klasē.

«Emīlija dziedāja korī. Es atceros viņas saulaino skatienu. Cik centīgi un ar prieku viņa pildīja visus uzdevumus. Kā ar kautrīgu smaidu sēdēja stūrītī, kad tikko atnāca uz kori. Ar kādu rūpību izvēlējās par labi izpildītu darbiņu nopelnīto uzlīmīti. Viņas dzīve bija tikko sākusies,» saka skolotāja Viktorija Spiļņika. 

Lai atvadītos no nežēlīgi noslepkavotās ģimenes, pagājušajā piektdienā dievnamā pulcējās tūkstošiem Ļvivas iedzīvotāju.

Daudziem rokās bija saulespuķes – ziedi, kurus savā pēdējā fotogrāfijā rokās turēja nogalinātā studente Darja. Un visiem bija tikai viena vēlēšanās – kaut spētu mazināt tās mežonīgās sirdssāpes, kuras plosīja ģimenes galvu Jaroslavu. Viņš bērēs ieradās no slimnīcas, kur tika nogādāts tajā liktenīgajā naktī. Apjausma, ka šajā pasaule palicis viens, nākusi vēlāk…  

Jaroslavs ļoti lepojās ar savu ģimeni – ar to siltumu un harmoniju, kāda tajā valdīja. Priecājās par vecāko meitu, kura nupat bija ieguvusi bakalaura grādu. Priecājās par vidējo, kura sāka mācīties vadīt auto. Bija laimīgs par savu mīlestību – Jevgeņiju, kuru liktenis bija viņam dāvājis. Nesen abi nosvinēja kāzu 22. jubileju. «Nu, ko – oficiāli 22+3, tātad jau ceturtdaļgadsimts,» sociālajos tīklos priecājās Jaroslavs.

«Mēs jau tik ilgi esam kopā, ka es sevi bez tevis vairs neatceros.

Tu esi mans fundaments, manas dzīves pamats. Tu esi mans «partner in crime». Ar tevi kopā ir interesanti, labi, brīvi un lieliski. Es varu tev stāstīt visu. Patiešām visu, un tu  to zini. Mums jau ir tik liela pieredze aiz mugura sun ceru, vēl lielāka – priekšā. Paldies, ka paciet mani, un es gribu vēlreiz tos 25, bet jau ar to pieredzi, kāda mums ir tagad. Un tad jau – paskatīsimies,» šādus vārdus viņš veltīja savai mīļajai sievai. Karš viņiem to visu atņēma.