Gada vērienīgākā akcija – 75% atlaide un īpaša 🎁 dāvana tev! 
Rīga +11°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Līdz šim divas caurtekas uz Vildogas upes neļāva zivīm un citiem organismiem pārvietoties pa upi. Mazās upes ir būtiskas zivju dzīvotnes. Tās var pielīdzināt bērnudārziem, jo tieši tajās zivju mazuļi atrod drošību. Aiztaisot mazās upes ar dažādu veidu šķēršļiem, tiem neatliek nekas cits kā dzīvot bīstamākās vietās – lielās upēs, kur mazuļiem izdzīvošanas iespējas krasi samazinās.
Tieši tāpēc šādu caurteku pārbūve, lai tās nebūtu šķēršļi uz upēm, ir tik kritiska.
«Katrs šāds pārbūvēts posms nozīmē vairāk nekā tikai tehnisku uzlabojumu – tas ir ilgtermiņa ieguldījums dabas atjaunošanā. Vildogas upē pārbūvētās caurtekas atver ceļu ne tikai zivīm, bet arī dabas daudzveidībai, kas upēs gadu tūkstošiem ilgi ir bijusi pašsaprotama. Mūsu mērķis ir panākt, lai šādu vietu Latvijā kļūst arvien vairāk – lai upes atgūst elpu un spēj pildīt savas dabiskās funkcijas. Priecājamies, ka šo mērķi varam īstenot kopā ar zīmolu Mangaļi, kas ar savu iesaisti rāda piemēru ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai. Ceram, ka šī sadarbība iedvesmos arī citus uzņēmumus būt drosmīgiem un atbalstīt dabas atjaunošanas projektus visā Latvijā,» saka Magda Jentgena, Pasaules dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja.
Saskaņā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) rīcībā esošo informāciju šādi šķēršļi nelielās upēs būtiski ietekmē bioloģisko daudzveidību, samazina populāciju noturību un palielina to izzušanas risku. Šī iemesla dēļ arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta upju atbrīvošanai no cilvēka radītiem šķēršļiem. Tieši tāpēc arī Eiropas Savienības dabas atjaunošanas regulā ir iekļauts mērķis līdz 2030. gadam atbrīvot 25 000 km upju.
Abi problemātiskie caurteku posmi tika pārbūvēti, izmantojot videi draudzīgus risinājumus. Iepriekšējās, zivīm nepārvaramās caurtekas tika aizstātas ar atvērtā tipa konstrukcijām, kas nodrošina nemainīgu, dabiskiem apstākļiem atbilstošu ūdens plūsmu ar dabisku upes gultni.
Tādējādi izveidots upes posms, kurā zivīm un citiem organismiem vairs nav šķēršļu brīvai kustībai augšup un lejup pa straumi.
Darbu veikšanā piedalījās gan ceļu infrastruktūras uzturētāji, gan vides eksperti un inženieri, sadarbojoties ar vietējiem pašvaldības pārstāvjiem. Pārbūves laikā tika ņemti vērā arī hidroloģiskie apstākļi, kā arī ilgtermiņa infrastruktūras drošība. Latvijā joprojām saglabājas vairāki tūkstoši zivīm nepārvaramu šķēršļu, taču ar katru šādu projektu tiek sperts solis tuvāk dzīvotspējīgākām un veselīgākām upēm, kurās līdzsvaroti pastāv cilvēka veidotā infrastruktūra un dabiskā ūdens plūsma.
