Īpašumu veido zemesgabals 966 kvadrātmetru platībā un uz tā esoša būve. Izsole noslēgsies 19.septembrī.
Personām, kuras vēlas piedalīties izsolē, līdz 2024.gada 9.septembrim jāiemaksā nodrošinājuma summa 10% apmērā no izsolāmā nekustamā īpašuma sākumcenas jVNĪ norēķinu kontā SEB bankā, un, izmantojot Elektronisko izsoļu vietni, jānosūta lūgums par autorizāciju izsolei. Viens solis interesentiem izmaksās 10 000 eiro. Par objektu būs jānorēķinās divu nedēļu laikā.
VNĪ valdes loceklis Andris Vārna medijiem pauda, ka šī izsole nav viegls uzdevums, ņemot vērā ēkas vēsturisko fonu un specifisko plānojumu, kas var prasīt papildu ieguldījumus un laiku, līdz tiks atrasts piemērots pircējs. Iegūtie līdzekļi no pārdošanas tiks novirzīti Ukrainas sabiedrības atbalstam, kas piešķir šim procesam īpašu nozīmi un morālu vērtību.
Ēkas vēsture
Maskavas nama projekta ierosinātāji bija Maskavas mērs Jurijs Lužkovs un Krievijas Federācijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Udaļcovs. 2001. gada 13. novembrī Maskavas valdība pieņēma lēmumu par kultūras centra izveidošanu Latvijas galvaspilsētā. 2002. gada sākumā sākās bijušā Dzelzceļnieku nama rekonstrukcija, kuru Maskava ieguva no VAS Latvijas dzelzceļš īpašuma maiņas rezultātā.
Atklāšana notika 2004. gada 28. maijā Rīgas mēra Gundara Bojāra un Maskavas mēra Jurija Lužkova klātbūtnē.
Piecstāvu ēka, kas ietver arī vienu pazemes stāvu, aizņem kopējo platību 4482,4 kvadrātmetri. Ēka ir pazīstama ar savu unikālo arhitektūru un bijusi kultūras pasākumu norises vieta, kurā iepriekš notikušas teātra izrādes, kinoseansi un citi kultūras pasākumi.
Īpašums atrodas Rīgas pilsētas centrā, kvartālā, kuru veido Marijas, Alfrēda Kalniņa, Krišjāņa Barona un Merķeļa ielas. Maskavas nams ir pilnībā aprīkots ar visām nepieciešamajām komunikācijām, ieskaitot elektroapgādi, ūdensvadu, kanalizāciju un centralizēto apkuri.
Jau ziņots, ka Saeima šogad 11.janvārī galīgajā lasījumā pieņēma likumu «Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai», kas nosaka tā dēvētā Maskavas nama pārņemšanu valsts īpašumā. Likuma mērķis ir garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu. Saeima atzina, ka Maskavas nams, kopš tā dibināšanas, tika izmantots kā Krievijas Federācijas ārpolitikas instruments, kas apdraud Latvijas drošību un demokrātiskās vērtības. Likuma pieņemšana ir apliecinājums Latvijas apņēmībai aizsargāt savu suverenitāti un nepieļaut pret demokrātiskās valsts iekārtu vērstus pasākumus. Šogad 26.martā valdība nolēma Satiksmes ministrijas (SM) valdījumā esošo Maskavas namu nodot Finanšu ministrijas (FM) īpašumā, kura pēc tam to pārdotu izsolē.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) iepriekš sacīja, ka pēc Maskavas nama pārņemšanas FM vispirms veiks būves un zemesgabala apvienošanu un pēc tam virzīs īpašumu pārdošanai izsolē.