Nepilnu mēnesi pēc neatkarīgās Latvijas Republikas pirmā ģenerālprokurora Jāņa Skrastiņa nāves mūžībā devās arī pirmais atjaunotās Latvijas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Gvido Zemrībo. Viņa sirds pārstāja pukstēt 6. augustā. Gvido dēvē par vienu no nozīmīgākajiem cilvēkiem Latvijas jurisprudencē. Jurista profesijai viņš veltījis vairāk nekā 60 sava 88 gadus ilgā mūža.
«Jā, tā tāda zīmīga sakritība,» sarunā ar PDz atzīst Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs.
Zemrībo viņam bijis juristu autoritāte jau kopš vidusskolas laikiem, un no viņa pieredzes viņš daudz mācījies.
Viņš teic, ka viņa aiziešana ir liels zaudējums Latvijas sabiedrībai, jo otru tik zinošu cilvēku tieslietu sistēmā Latvijā būtu grūti atrast. Ilgus gadus Zemrībo strādāja Augstākajā tiesā. Bijis Latvijas vēstnieks Dānijā un Islandē. Pasniedzis lekcijas Latvijas Universitātē un Policijas akadēmijā.
Strādāt savā profesijā Zemrībo turpināja līdz pēdējam elpas vilcienam.
Pirms dažiem gadiem intervijā IEVAS Stāstiem viņa kundze Irēna jokoja: «Smejos, ka viņš laikam ies uz darbu, kamēr vien spēs nostāvēt vertikāli.»
Taču Zemrībo tik tiešām mīlēja savu darbu. Nekad kolēģiem neatteica padomu. Lai arī pats viņš ne reizi vien atzinis, ka pēc dabas ir kautrīgs un no viņa nekāds dižais orators nesanāk, Zemrībo bija ļoti laba humora izjūta. Kad pirms sešiem gadiem notika Gvido Zemrībo un Lias Guļevskas grāmatas Darbs dara cilvēku atklāšanas svētki, viņš smēja: «Ir tāda anekdote: ja visi tevi slavē un ir daudz puķu, pārliecinies, vai tu neesi miris.»
Viņam šķita, ka šis pasākums līdzinās bēru mēģinājumam. Toreiz situāciju izglābusi viņa sieva, kura sākusi jokot, ka grāmatai, viņasprāt, vajadzēja būt citam nosaukumam – Sieva dara cilvēku. Visi sāka smieties, taču Gvido atzina – ja viņam tiešām nebūtu tādas sievas, viņš tik daudz savā dzīvē nebūtu sasniedzis.
Pirms diviem gadiem viņa Irēna, ar kuru kopā viņš bija nodzīvojis vairāk nekā 60 gadus, devās mūžībā. Un nu viņi atkal ir kopā…
Zemrībo bērēs, kas iekrita Melnajā piektdienā, valdīja ļoti gaiša atmosfēra. Cilvēki dalījās atmiņās par viņu un atzina, ka Gvido nodzīvojis cienījama cilvēka mūžu. Izrādīt pēdējo godu leģendārajam juristam bija ieradušies vairāki desmiti cilvēku – viņa kolēģi, audzēkņi, draugi un cīņu biedri tenisā. Zemrībo aktīvi tenisu spēlēja līdz pat mūža galam, jo sports viņa dzīvē bija neaizstājams.
Viņš bija tenisa kluba 70+ prezidents. Pēc izvadīšanas Rīgas krematorijas Lielajā zālē bēru viesi kājām devās uz netālu esošajiem Rīgas Miķeļu kapiem, kur Gvido Zemrībo tika guldīts zemes klēpī.