Latvijas uzņēmumiem pieder vairāk nekā 200 000 transportlīdzekļu, kas ikdienā piedalās satiksmē. Starp šogad apbalvotajiem uzņēmumu autoparkiem sevišķi izcelti tie, kas līdztekus rūpēm par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un aprīkojumu ikdienā demonstrē atbildīgu attieksmi pret braukšanas kultūru un atļauto braukšanas ātrumu.
“Ātruma faktors ir mainīgs – šoferiem ir jājūt robeža starp vienkārši ātru braukšanu un iekļaušanos satiksmē. Vienlaikus uzņēmumiem ir jāspēj laikā piegādāt kravas, apkalpot klientus un ievērot termiņus. Tāpēc droša braukšanas ātruma ievērošana ir komplekss pasākumu kopums no maršruta plānošanas līdz autovadītāja braukšanas kultūrai.
Šogad konkursa dalībnieku kopējais transportlīdzekļu skaits pārsniedz 10 000 auto, turklāt piedalās arī paši lielākie Latvijas autoparki.
Tas ir pozitīvs signāls, ka izprotam savu lomu un esam gatavi mācīties un ar savu piemēru iedvesmot citus, lai uzlabotu Latvijas drūmo ceļu satiksmes negadījumu statistiku,” atklāj Kristaps Liecinieks, konkursa žūrijas priekšsēdētājs un BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs.
Uzņēmumi pirmoreiz tika vērtēti piecās kategorijās – pasažieru pārvadātāji, vietējie kravu pārvadātāji un speciālā pielietojuma autoparki, starptautiskie kravu pārvadātāji, zemāka riska autoparki un valsts un pašvaldību autoparki.
Zelta kategorijas apbalvojums piešķirts:
- pasažieru pārvadātāji: pašvaldības SIA “Ventspils reiss”;
- vietējie kravu pārvadātāji un speciālais transports: AS “Sadales tīkls”, SIA “Krauzers”, SIA “SCHWENK Latvija” un SIA “Ceļu būvniecības sabiedrība IGATE”;
- starptautiskie kravu pārvadātāji: SIA “Kurbads un KO” un SIA “KREISS”;
- zemāka riska autotransports: Latvenergo koncerns.
Valsts un pašvaldību autoparkiem bronzas apbalvojumi pasniegti Mazsalaca novada pašvaldībai un Gulbenes novada pašvaldībai.
Ar pilnu laureātu sarakstu iespējams iepazīties interneta vietnē drosakais.lv.
“Lai virzītos uz pilnīgi drošu ceļu satiksmi Latvijā – bez bojāgājušiem un cietušiem, visiem ceļu satiksmes dalībniekiem jābūt rūpīgākiem gan pret sevi, gan pret citiem. Tas attiecas gan uz transportlīdzekļu lietošanu, gan personāla sagatavošanu. Īpašu uzmanību aicinu pievērst ātrumam un tā ierobežošanai, neskatoties uz to, ka darba ātrāka paveikšana nes lielāku peļņu.
Tāpat arī Satiksmes ministrija pašlaik aktīvi strādā pie dažādiem risinājumiem, tai skaitā izmaiņām noteikumos, kas veicinātu drošāku, ērtāku pārvietošanos un arvien jaunu dalībnieku iekļaušanos kopējā satiksmē,” norāda Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.