Viņš stāstīja, ka vienā no viņa dravas novietnēm Liepupē, Lembužu ciemā, kas atrodas 400 metrus no jūras, lācis vienu stropu apgāzis, bet otra bišu saime ir pilnībā izpostīta. Viņš aprēķinājis, ka, nopostot vienu bišu saimi, viņam radīti vismaz 350 eiro zaudējumi, ja ieskaita ieņēmumus no medus, kas tagad netiks gūti.
Lai pasargātu savas bišu saimes no atkārtotas lāča vizītes dravā, biškopis to pārvedīs uz citu vietu. Ja dzīvnieks ir atklājis dravu, tad tas atkal kādu nakti atgriezīsies.
Preiss sazinājies ar citiem biškopjiem, kuru dravās lāči iepriekš nodarījuši postījumus un no kolēģu pieredzes sapratis, ka valsts birokrātiskās kārtības dēļ nelūgs valstij kompensēt nodarīto kaitējumu.
«Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, lai novērtētu lāča nodarīto postījumu apmēru, man uz novietni ir jāizsauc piecu valsts institūciju speciālisti un jānodrošina, ka izpostītā vieta tiek saglabāta nemainīga, kamēr visu institūciju pārstāvji būs ieradušies un padarījuši savu darbu. Turklāt kolēģi stāsta, ka valsts budžetā pērn pietrūcis naudas šim mērķim un biškopji vēl šogad gaidot kompensāciju par pagājušā gada postījumiem,» sacīja Preiss.
Viņš nolēmis ietaupīt valstij naudu, neaicinot tik daudzus speciālistus uz savu dravu, jo par vienu nopostīto bišu saimi biškopim izmaksā 120 eiro, kamēr ierēdņu ierašanās un darba stundas izmaksās krietni dārgāk.
Biškopja ieskatā absurdo postījumu novērtēšanu varētu veikt arī policists, kurš konstatētu postījumu faktu.
Preiss ir satraukts, ka Latvijā brūno lāču populācija iet plašumā, bet valsts joprojām uzskata, ka to skaitu nevajag ierobežot. «Kamēr kāds lācis nesaplosīs bērnu, tikmēr valsts neko nedarīs. Šī vieta, kur lācis jau ir atnācis ir blīvi apdzīvota, tepat ir pludmale. Biju dzirdējis par lāčiem Limbažu, Puikules, Pāles apkaimē, bet šeit tie vēl nebija bijuši,» uzskata biškopis.
Saskaņā ar sugas aizsardzības plānā teikto, Latvijā varētu mist 20 līdz 50 lāči.