Ludmila Tarasova bija Dailes teātra aktieru 3. studijas absolvente, un šī studija bija slavena ar izciliem aktieriem. Tāda bija Ludmila, tādas ir Lidija Pupure un Olga Dreģe, kuras bija ieradušās atvadīties no mīļās kolēģes.
Citi lasa
Aktrise piedzima Arhangeļskā, kara laikā ar ģimeni tika evakuēta uz Vāciju, bet 1947. gadā, pārdzīvojusi virkni sāpīgu zaudējumu, nu vairs tikai ar mammu atbrauca uz Latviju.
Ludmilai jau kopš agras bērnības bija skaists sapnis – kļūt par aktrisi, un Latvijā tas piepildījās.
Viņai laimējās nonākt leģendārajā Dailes teātra aktieru 3. studijā, kura bija pēdējā, kas veidota Smiļģa vadībā. Tajā viņa skolojās kopā ar Olgu Dreģi, Juri Strengu, Uldi un Ilzi Vazdikiem, Leonu Krīvānu un citām topošajām zvaigznēm.
Ludmilas Tarasovas talantu jau studiju laikā augstu novērtēja Eduards Smiļģis, un viņa kļuva par Dailes teātra aktrisi. Šajā teātrī Ludmila strādāja no 1962. līdz 1995. gadam un nospēlēja vairāk nekā 80 raksturlomas.
Ludmila bija apveltīta ar izteiksmīgu skatuvisku temperamentu, plastiku, muzikalitāti un lielu centību. Īpaši izceļama viņas Aņa lugā Filma top…, kā arī Anitras loma lugā Pērs Gints.
Paralēli darbam teātrī Ludmila nofilmējusies kinofilmā «Klāvs, Mārtiņa dēls», «Tauriņdeja» un citās.
Pēc aktrises gaitu noslēgšanas Dailes teātrī viņa lielu daļu sava mūža veltīja pedagoģijai. Tarasova bija aktiermeistarības un grima mākslas pedagoģe gan Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā, gan Latvijas Kultūras darbinieku tehnikumā, kā arī pasniedzēja bērnu teātra studijā Zīļuks.