Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Jau sen biju vēlējies mūsu baleta repertuāru papildināt gan ar kādu no leģendārā Džordža Balančina horeogrāfijām, gan Karla Orfa oratoriju «Carmina Burana». Šoreiz zvaigznes ir sakritušas veiksmīgi: esam uzdrīkstējušies iestudēt «Serenādi», un Latvijas skatītājiem jau pazīstamais horeogrāfs Edvards Klugs ir iestudējis ļoti interesantu, laikmetīgu «Carmina Burana» versiju. Tā ir mūsu trupai ļoti piemērota, pašlaik aktuāla horeogrāfija,» saka Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis.
Džordžs Balančins uzskatāms par 20. gadsimta ietekmīgāko klasiskā baleta horeogrāfu un neoklasiskā baleta pamatlicēju. Pagājušā gadsimta 20. gados bijis leģendārā Sergeja Djagiļeva «Ballets Russes» horeogrāfs. Viņa 1934. gadā dibinātā Amerikas Baleta skola pavēra iespēju klasiskā baleta attīstībai Amerikas Savienotajās Valstīs. Balančins 1948. gadā dibinājis Ņujorkas Pilsētas baletu, līdz mūža beigām 1983. gadā bijis tā mākslinieciskais vadītājs un vadošais horeogrāfs.
Dzīves laikā radījis simtiem baleta horeogrāfiju, darbojies Brodvejas un Holivudas projektos, arī operā un televīzijā. Džordža Balančina balets "Serenāde" tiek uzskatīts par vienu no dejas vēstures stūrakmeņiem.
Citi lasa
Balets "Serenāde" radīts, izmantojot Pētera Čaikovska Serenādi stīgu orķestrim do mažorā, tas pirmoreiz izrādīts 1934. gadā Amerikas Baleta skolas audzēkņu izpildījumā Fēliksa Varburga īpašumā Ņujorkas pievārtē. "Serenāde" ir Balančina visbiežāk izpildītais balets, ko dejo gan skolās, gan profesionālās baleta kompānijās visā pasaulē.
Latvijas Nacionālajā baletā Serenādi iestudējusi inscenētāja Vikija Bromberga Psihojosa, dejo Jūlija Brauere, Sabīne Strokša, Jolanta Lubēja, Annija Kopštāle, Alise Prudāne-Spridzāne, Ieva Rācene, Filips Fedulovs, Raimonds Martinovs, Viktors Seiko, Dariuss Florians Katana un citi.
Mariboras baleta mākslinieciskā vadītāja, starptautiski atzītā horeogrāfa Edvarda Kluga laikmetīgās horeogrāfijas pamatā ir vācu komponista Karla Orfa (1895–1982) leģendārā oratorija Carmina Burana, kas ilustrē likteņa kaprīzēm pakļautos cilvēka dzīves līkločus. Oratorijas centrālais simbols – likteņa rats – griežas, pārvēršot prieku rūgtumā un cerību sērās. Edvarda Kluga horeogrāfijā galvenais vizuālais elements ir aplis – visvienkāršākais un tajā pašā laikā vispilnīgākais dabas veidojums.
Baleta «Carmina Burana» pirmizrāde notika "Les Grands Ballets Cannadiens" Monreālā 2019. gada oktobrī. Edvarda Kluga māksliniecisko rokrakstu Latvijas skatītāji iepazina baleta Pērs Gints iestudējumā, arī Carmina Burana viņš veidojis kopā ar to pašu radošo komandu – scenogrāfu Marko Japeļu, kostīmu mākslinieku Leo Kulašu un gaismu mākslinieku Tomašu Premzlu.
Baletā Carmina Burana dejo Ieva Rācene, Alise Prudāne-Spridzāne, Jūlija Brauere, Elza Leimane, Sabīne Strokša, Jolanta Lubēja, Laine Paiķe, Antons Freimans, Filips Fedulovs, Germans Ševčenko, Aleksandrs Osadčijs, Fabio Sonconji, Kirils Baiduks, Dariuss Florians Katana, Finians Patriks Heptings, Viktors Seiko un citi.
Grandiozajā Latvijas Nacionālā baleta iestudējumā piedalās arī Latvijas Nacionālās operas orķestris, koris un solisti Inga Šļubovska, Jūlija Vasiļjeva, Mihails Čuļpajevs, Rinalds Kandalincevs un Rihards Millers.
