FOTO: Arhitekts Liepiņš ceļ trauksmi, ka tiks sabojāts Rīgas pils izskats. Apdraudēta Daugavas gātes atjaunošana!

Rīgas pils restaurācijas darbi plānotajā apjomā šobrīd ir pabeigti – ir restaurēta daļa ēkas, ieskaitot divas nozīmīgākās viduslaiku telpas – kapelu un remteri (pils ēdamtelpu). Atlicis atjaunot vēl ievērojamu daļu no pils pagalma un horna bastionu, kā arī vēl veicami darbi ārpus Rīgas pils. Viens no plānotajiem soļiem ir Daugavas gātes atgriešana vēsturiskajā spozmē. Šī īsā iela, kas ļauj nokļūt no Pils laukuma uz 11. Novembra krastmalu, šobrīd aizvien ir atstāta tādā izskatā, kādu tā ieguva padomu laikos. 1971. gadā līdz ar siltumtrases izbūvi te tika pacelts ielas līmenis, kā rezultātā zuda kādreizējais bruģis, kāpnītes un vijīgā laterna pie pils torņa. Taču nu šis plāns esot nopietni apdraudēts. 

VNĪ slepus sāk otru projektu

Daugavas gātes atjaunošanas darbi ietilpa Rīgas pils restaurācijas plānā. Kā stāsta restaurācijas darbu vadošais arhitekts Reinis Liepiņš no arhitektu biroja Sudraba Arhitektūra, atjaunošanas darbu ietvaros bija iecerēts ielai atdot tās vēsturisko elpu, ieklāt bruģi, kā arī veidot pils pamatu atsegumu, kas būtu līdzīgas Doma baznīcas atsegumam. Tā garāmgājēji varētu aplūkot pils oriģinālo pirmo stāvu un pils šaujamlūkas, bet uz muzeju vestu neliels tiltiņš. Tāpat atsegums pie pils mūriem telpiski atdalītu ēku no ielas – senāk to no pilsētas atdalījis pilsgrāvis. Turklāt atsegums risinātu vēl vienu sasāpējušu vēsturiskās ēkas problēmu – mazinātu mitrumu pils pagrabstāvā. Tomēr šīm iecerēm aizvadītā gada beigās treknu punktu pielikuši Valsts nekustamie īpašumi.

«Mēs uzzīmējām šo projektu jau 2015.gadā, 2022. gadā tika saņemti visi saskaņojumi un gaidījām to realizāciju. Notāmējām naudu, veicinājām Eiropas naudu iegūšanu, bet

vienā jaukā dienā uzzinām, ka Valsts nekustamie īpašumi paralēli, aizmuguriski no mums, būvprojektu vadītājiem, ir uzsākuši citu projektu, izsludinājuši citu iepirkumu.

Tagad te būs cits risinājums, kas praktiski nogriež mums iespēju īstenot šo norakumu,» portālam Santa.lv stāsta arhitekts Reinis Liepiņš.

Viņš par VNĪ projektu uzzinājis nejauši – Liepiņam piezvanījis būvvaldes pārstāvis un vaicājis par ārējo tīklu piesaistēm. Tikai aplūkojot projekta numuru, arhitekts secinājis, ka Daugavas gātes tuvumā tiek īstenots cits projekts. «Šis projekts faktiski degradē mūsu ideju, nevis veicina restaurāciju. Es uzrakstīju vēstuli Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldei, pats sākumā lūdzu būvvaldei apturēt šo projektu, bet viņiem nebija nekāda juridiska pamata to darīt,» saka arhitekts. «Vesela virkne ar arhitektiem ir atteikušies ar viņiem strādāt. Galvenokārt tā ir birokrātija, nesamērīgas prasības, neprofesionālisms,  attieksme un necieņa, kā mēs redzam arī šajā situācijā ar Daugavas gāti» turpina Liepiņš.

Kas tiek būvēts pils pakājē?

Rīgas pils tuvumā ir apgrūtināta lietusūdeņu novadīšana. Arhitekts Reinis Liepiņš stāsta, ka atjaunojot pils prezidenta daļu, šo problēmu jau bija vienreiz izdevies veiksmīgi atrisināt ar caururbumu, kas novada ūdeni Daugavā. Tas bija pārbaudīts un efektīvs risinājums, tādēļ līdzīgu risinājumu bija paredzēts īstenot pils dienvidu pusē jeb Daugavas gātes daļā.

Taču nu VNĪ norakuma vietā ir vienpersoniski nolēmuši ierakt cauruli, kas aizvadītu ūdeni nevis uz Daugavu, bet tas tiktu nosēdināts pļavā, kur 11. novembrī cilvēki nes nolikt svecītes.  «Šajā pļavā bijām paredzējuši, ka ugunsnelaimes gadījumā var apstāties smaga ugunsdzēšamā mašīna, kurai ir tornis, kas paceļas pāri pils jumtiem. Tā tika iegādāta pēc pils ugunsgrēka 2012. gadā. Es arī nezinu, kā VNĪ iecerētā ūdens iesūcināšana ietekmēs šo iespēju.

Manuprāt, šajā pļavā nevar sēdināt ūdeni,» apgalvo arhitekts.

«Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve pieprasīja VNĪ neatkarīga eksperta slēdzienu, jo nevar zināt, vai šie plāni, ko viņi ir iecerējuši, ir adekvāti. Te pat nav runa par estētisko vai morālo. Tas ir tīri tehnisks jautājums. Jāsaprot, ka sistēma, ko viņi uzbūvē, arī nav nekāda lētā. Tā maksā aptuveni 1,3 miljonus eiro. Ja viņi uzbūvēs to sistēmu, tas nozīmēs, ka atsegums, kas paredzēts Rīgas pilij un ir neatņemama šī projekta sastāvdaļa – vienkārši netiks realizēts,» pauž Liepiņš. 

Maskē kā «inženiertīklu projektu»

Arhitekts skaidro, ka valsts uzņēmums esot viltīgi apgājis vairākas institūcijas, piemēram, Rīgas Vēsturiskā centra pārvaldi un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi, un izvilinājis būvatļauju.

«VNĪ acīmredzot izdomāja, ka nebūs formāli jāsaskaņo nekas, jo inženierbūves, tīklus, pazemes tīklus skaņo tikai pazemes tīklu skaņotāji – mums nav jāsaskaņo visas caurules, kas iet zem ielas.

Viņi to formāli izdarīja tādā veidā,» stāsta arhitekts. Viņš skaidro, ka šāda veida projektos virs zemes nekas netiek mainīts, tomēr šajā gadījumā tā nebūtu. «Virs zemes nebūs bruģis – tas būs tikai ap fasādi, bet uz ielas atradīsies vecais asfalts. Nav saskaņots izgaismojums, kas mūsu projektā bija izkārtots īpašā veidā pie atbalsta sienas.  Nav saskaņota izkārtne, kura mums bija paredzēta vienotā stilā ar atvērumu,» sacīja arhitekts.

Pie Rīgas pils šobrīd iesākti nelikumīgi būvdarbi. pic.twitter.com/YmvI4DaNnT

— reinis liepins (@Reinis_Liepins) February 19, 2025

Projektam piesaistīti ERAF līdzekļi. Kur tie paliks?

Daugavas gātes projekts ir viens no pieciem objektiem Latvijas Republikas Kultūras ministrija īstenotajā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētajā fondu programmā, kas paredzēta unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošanai. Šim projektam arhitektu birojā Sudraba Arhitektūra tika izstrādāta arī tāme un būvdarbu apjomi, pēc kuras tika piesaistīti ERAF līdzekļi.

Vēl pirms Liepiņš uzzināja par VNĪ projektu, 7.novembrī izstāžu zāles Arsenāls telpās notika ERAF investīciju programmas atklāšanas pasākums, pēc kura Latvijas publiskajā telpā tika plaši izziņots par Daugavas gātes projekta uzsākšanu. «Ar Kultūras ministrijas piesaistīto ERAF finansējumu Rīgas vēsturiskajā centrā tuvāko gadu laikā atdzims pieci nozīmīgi kultūrvēsturiskā mantojuma objekti, kas atrodas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajā teritorijā Rīgas vēsturiskajā centrā: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāle Arsenāls, koncertzāle Lielā ģilde, Daugavas gāte, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcijas Rīgas pilī, Vaļņu iela un tās apkārtne,» vēstīts Kultūras ministrijas oficiālajā ziņojumā.