Kursabiedri aizkustinoši atvadās no aktiera
Rīgas krematorijā 13. novembrī Leonu Krivānu mūžībā pavadīja viņa ģimene, draugi un kolēģi. Skanot Raimonda Paula Mēmajai dziesmai, viņi, ievērojot distanci un aizsargmaskās, klausījās mācītāja Ivara Jēkabsona vārdos.
«Pat ja šodien cits citu pasveicināt varam tikai pamājot ar roku, ir attālums, ko nespēj pārvarēt ne telefona zvans, ne draudzīgs mājiens pa gabalu. Nāve ir tas bezgalīgais attālums, kas šķir cilvēku no cilvēka,» sacīja mācītājs.
Citi lasa
Pavadītāju vidū bija Leona Krivāna kursabiedres un kolēģes aktrises Lidija Pupure un Ilze Vazdika, kas aizgājējam veltīja aizkustinošus atvadu vārdus. «Mīļais Leon! Mēs, tavi kursabiedri un kolēģi, esam atnākuši tikai daži. Tāds laiks. Bet daudzi zvanīja un lūdza, lai mēs tev sakām paldies un ardievas arī viņu vārdā,» bēru ceremonijā sacīja Lidija Pupure.
«Kopš jaunības mūsu dzīves ceļi ir tik cieši savijušies kopā – gan priekos, gan bēdās.
Tu biji tas, kurš vienmēr mēģināja mūs uzjautrināt, smīdināt, arī kādu pikantu joku tev patikās pateikt.
Bet kādu daļu no savas dvēseles tu tā īsti nemaz pasaulei nerādīji. Man šķiet, ka tā dvēseles stīga ir palikusi, un mums redzama tavā uzceltajā mājā, tavā laulības dzīvē, kuru tu sāki tik agrā jaunība un saglabāji līdz mūža galam. Tev ir brīnišķīgi bērni un mazbērni. Mēs, tavi kolēģi, to ļoti novērtējām. Nekad jau cilvēks tā līdz galam sevi pasaulei nemaz neatklāj. Sirsnīgi paldies par katru mirkli, kas bija ar saprašanos svaidīts,» teica aktrise.
Kādu piemiņu no Leona katram atnākušajam bija sarūpējusi aktiera ģimene – lasi jaunākajā Privātās Dzīves numurā.