Rīga +2°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ceļš uz šo iepriekš neiedomājamo nākotni būs sarežģīts, un nav vienas atsevišķas tehnoloģijas, kurā būtu vērts investēt. Nenoliedzami, lielu lomu spēlēs kvantu skaitļošana, mākslīgais intelekts un paplašinātā realitāte, taču svarīgāk būs veidot tādu inovāciju stratēģiju, kas atbalsta digitālā un fiziskā saplūšanu. Stratēģijas veidošanā Accenture uzņēmumiem un organizācijām iesaka vadīties pēc četrām aktuālākajām tehnoloģiju tendencēm, kas skaidrotas pētījumā: digitālā identitāte ļauj viegli šķērsot digitālās un fiziskās pasaules robežas; datu pārredzamība vairo uzticību un sniedz analīzi un idejas, kas nepieciešamas visaptverošu sabiedrības problēmu atsegšanai un risināšanai; ģeneratīvais mākslīgais intelekts nodrošina mūs ar jaudu to paveikt; un mūsu iespēju robežas strauji paplašinās, ciešāk satuvinoties fizikālājām zinātnēm un informācijas tehnoloģijām.
«Mēs dzīvojam aizraujošā laikā, kad ģeneratīvais MI var četrkāršot jebkura intelektuālā darba veicēja produktivitāti. MI papildinās vai automatizēs daudzas profesijas, tādējādi tās pilnīgi transformējot, un šīs izmaiņas notiek ļoti strauji. Ir jāmācās tās izmantot,» saka «Accenture» vadītājs Baltijā Maksims Jegorovs.
Digitālā identitāte
Digitālā identitāte ir nākamā tehnoloģiskā izrāviena katalizators. Droša un uzticama digitālā identitāte ļaus cilvēkiem viegli autentificēties jebkurā digitālajā vai fiziskajā vidē, saglabāt stingrāku kontroli pār glabājamajiem datiem un to kopīgošanu, kā arī mazināt bažas par drošību, privātumu un tādiem cilvēciskajiem faktoriem kā nedrošu paroļu izmantošana. Viena no pirmajām digitālās identitātes ieviesējām ir Igaunija, kur 98% iedzīvotāju ir reģistrējušies elektroniskās identitātes sistēmā (e-ID), kas tiek izmantota sabiedriskiem pakalpojumiem, piemēram, vēlēšanām, veselības apdrošināšanai, nodokļiem u.c. «Apple» ir paplašinājis savu lietotni «Wallet», ko ASV var izmantot ne tikai maksājumiem, bet arī uzglabāt un lietot valsts izdotas ID kartes, piemēram, autovadītāja apliecību. Tehnoloģiju kompānija «b.well» partnerībā ar «Mastercard» ir izveidojusi jaunu identitātes platformu veselības aprūpes sistēmām, kur e-pasti un paroles ir aizstāti ar biometriskajiem datiem. Inovācijas identitātes jomā skar ne tikai cilvēkus, bet arī lietas, ar to saprotot jebkurus aktīvus, sākot no transportēšanas konteinera līdz mākslas darbam vai finanšu vērtspapīriem. Piemēram, «Unilever» un «SAP» izmanto blokķēdes sistēmu, lai izveidotu marķierus palmu eļļas partijām. Tie ļauj sekot piegādes ķēdei un noteikt, kurās saimniecībās eļļa tika iegūta.
Datu pārredzamība
Sākot no informācijas par produkcijas izcelsmi līdz datiem par ražošanas ietekmi uz klimatu vai darbinieku atalgojumu, no necaurredzamas informācijas vides mēs esam nonākuši vidē, kur informācijas pārredzamība kļūst par normu. Piemēram, ir izpētīts, ka divas trešdaļas pircēju ir gatavi pāriet no sava iecienītā pārtikas preču zīmola uz citu, kurš sniedz vairāk informācijas par produktiem. Citā pētījumā konstatēts, ka 60% cilvēku, pērkot apģērbu, vēlas iegūt vairāk informācijas par to, kā tas ir ražots. Un šī tendence neaprobežojas tikai ar patērētājiem, informāciju pieprasa arī biznesa partneri un regulējošās institūcijas. Datu pārredzamība var sniegt lielas priekšrocības uzņēmumiem un nozarēm, veicinot izaugsmi, optimizāciju un efektivitāti. Tā var uzlabot klientu apkalpošanas pieredzi un veidot uzticamu reputāciju, atbalstot tādas vērtības kā godīgums un ilgtspējība. Pārredzamību ietekmē arī sensoru tehnoloģiju attīstība, radot jaunus datu veidus un uzlabojot datu precizitāti par mūsu fizisko pasauli. Piemēram, Zviedrijā pētnieki ir izveidojuši zemu izmaksu nanosensoru, kas spēj dažu minūšu laikā noteikt pesticīdus augļos.
Pārredzamības tendence un to atbalstošās tehnoloģijas aktualizē jautājumu par uzņēmumu spēju un prasmi datus apkopot, pārvaldīt un izmantot.
Ģeneratīvais MI
«ChatGPT» straujā izaugsme ir piesaistījusi pasaules uzmanību ģeneratīvā mākslīgā intelekta spējām. 98% aptaujāto uzņēmumu vadītāju piekrīt, ka MI modeļiem būs svarīga loma viņu organizācijas stratēģijā nākamo trīs līdz piecu gadu laikā. MI ģenerētais saturs ir sākums lielām izmaiņām – iepriekš apmācīti MI bāzes modeļi, kas spēj pielāgoties un paveikt plašu uzdevumu klāstu bez papildu apmācības, radīs jaunus MI izmantošanas veidus. Jau tagad MI darbina klientu apkalpošanas botus, rada produktu dizainu un automatizē programmēšanu. 2022. gadā redzējām rekordlielas investīcijas ģeneratīvā MI izstrādē. Jaunuzņēmumi vien ir saņēmuši 2,6 miljardus ASV dolāru 110 darījumu ietvaros, un attīstība notiek ārkārtīgi ātri. Šobrīd MI bāzes modeļi strādā galvenokārt ar dabisko valodu un attēliem, taču drīzumā datu tipiem pievienosies video un 3D telpiskie dati, kam būs izšķiroša nozīme metaversa izaugsmē. Datorredzes MI bāzes modelis spēs veikt ar redzi saistītus uzdevumus fiziskajā pasaulē, piemēram, drošības un veselības aprūpes jomās. Bāzes modeļu izstrādātāji piedāvā piekļuvi ikvienam, pozicionējot tos kā platformas. Līdz ar to uzņēmumi var pievērsties ne vairs savu MI modeļu radīšanai, bet gan tam, ko varētu radīt ar šiem modeļiem.
Zinātnes tehnoloģiju revolūcija
Covid-19 pandēmija radīja globālu spiedienu, pasteidzinot jauninājumu ieviešanu. mNRA vakcīnas tika izstrādātas nepieredzētā ātrumā, galvenokārt pateicoties datorimunoloģijas attīstībai, kā arī virtuālās komunikācijas un sadarbības tehnoloģijām. Šie sasniegumi parādīja, ka atgriezeniskā saite starp zinātni un tehnoloģijām var būt daudz ātrāka, nekā redzējām iepriekš. Pasaule saskaras ar nepieredzētām problēmām medicīnā, piegādes ķēdēs un klimata pārmaiņu jomā, un mums ir nepieciešami labāki un ātrāki zinātnes un tehnoloģiju risinājumi.
Jauni tehnoloģiskie sasniegumi skaitļošanas, raķešu un satelītu un biotehnoloģiju jomā virzīs materiālzinātni un enerģētiku, Zemes un kosmosa izpēti, kā arī sintētisko bioloģiju, un tas savukārt transformēs tehnoloģijas.
Piemēram, ieviešot kvantu skaitļošanu, ķīmiķi varēs veikt sarežģītākas un precīzākas molekulārās simulācijas nekā jebkad agrāk, veicinot jaunu materiālu izstrādi un enerģētikas risinājumus. «Hyundai» jau tagad sadarbojas ar kvantu skaitļošanas uzņēmumu «IonQ», lai analizētu un modelētu akumulatoru materiālus. Tāpat arī pielietojumu sāk rast tāda jauna nozare kā sintētiskā bioloģija. Piemēram, pārtikas tehnoloģiju uzņēmums «Upside Food» ražo sintētisku vistas un liellopa gaļu, kas ir ne tikai inovatīvs, bet arī videi draudzīgāks produkts.
«Accenture Technology Vision 2023» pētījumā piedalījās konsultatīvā padome, kas iekļāva publiskā un privātā sektora, akadēmisko aprindu, riska kapitāla un uzņēmējdarbības pārstāvjus. Tāpat tika apjautāti 4777 vadītāji no 34 pasaules valstīm.
