«Dārgie brāļi un māsas, ar dziļām skumjām man ir jāpaziņo par mūsu Svētā tēva Franciska nāvi,» teikts kardināla Kevina Farela paziņojumā, ko Vatikāns publicējis savā kanālā platformā «Telegram».
Šonedēļ Vatikāns izsludināja vēsti par pāvesta aiziešanu mūžībā. Par pāvesta veselību un dzīvību katoļi bažījās jau kopš Valentīna dienas, kad pāvests smagi saslimis un vēlāk viņam attīstījusies smaga abpusējā pneimonija. Francisks kopš atgriešanās Vatikānā 23.martā pēc 38 dienu ilgas uzturēšanās slimnīcā publiski bija parādījies tikai dažas reizes. Viņš turpināja atveseļoties no pneimonijas abās plaušās. Slimnīcā viņa dzīvība vismaz divas reizes karājās mata galā.
Kā ievēl pāvestu?
Gadījumos, kad pāvests ir jānomaina, Vatikāns sasauc pāvesta konklāvu, kurā Kardinālu kolēģija sanāk kopā un ievēl jauno vadītāju. Vēlēšanas notiek 15 līdz 20 dienas pēc pāvesta nāves.
Konklāva noteikumi vēl šā gada 22. janvārī noteica, ka no 252 kardināliem tikai 138 ir balsstiesīgi – Siksta kapelā aizklātajā balsošanā drīkst piedalīties tikai tie, kas ir jaunāki par 80 gadiem. Aptuveni 15 līdz 20 dienas pēc pāvesta nāves vai atteikšanās no amata sākas konklāvs, kas lemj par nākamo pāvestu.
Kuri varētu būt nākamie pāvesti?
Kardināls Pietro Parolins

70 gadus vecais Parolins ir Vatikāna Valsts sekretārs kopš 2013. gada. Itālis Pietro Parolins patlaban ir visaugstāk stāvošais kardināls konklāvā. Itālijā Parolins cenšas neieņemt kreiso vai labējo politisko noslieci un cenšas saglabāt neitrālu pozīciju. Pavisam nesen Parolins sniedza interviju Itālijas laikrakstam L’Eco di Bergamo, kurā viņš komentēja vairākus ģeopolitiskos jautājumus.
Kardināls Pēteris Erdo

72 gadus veco ungāru kardinālu kārtā iecēla pāvests Jānis Pāvils II. Viņš baznīcā ir bijusi viskonservatīvākā balss, jo viņš ir iebildis pret praksi, kad šķīrušies vai atkārtoti precējušies katoļi var saņemt Svēto Vakarēdienu, jo viņš tic laulības nešķīstībai. Tāpat Viņš arī salīdzinājis bēgļu uzņemšanu ar cilvēku tirdzniecību.
Kardināls Luiss Antonio Tagale

Tagale ir septītais filipīnietis, kurš uzņemts kardinālu kārtā. Ja 67 gadus veco Tagali izraudzīsies par pāvestu, viņš būs pirmais Vatikāna vadītājs no Āzijas zemēm. Kardināls Tagale ir visai liberāls savos uzskatos – viņš ir kritizējis baznīcas attieksmi pret homoseksuālām personām, neprecētām mātēm, šķirtiem un atkārtoti precētiem katoļiem. «Daudzi, kas pieder šīm grupām no baznīcas puses apzīmēti nepatīkamos vārdos. Tas veicina viņu izolāciju no sabiedrības,» reiz sacījis Tagale.
Kardināls Mateo Zuppi

Zuppi tiek uzskatīts par pāvesta Franciska iecienītāko kardinālu. Pāvests Francisks 69 gadus veco Zuppi iecēla kardinālu kārtā 2019. gadā un kopš tā laika viņš ir pabijis vairākās pasaules mēroga vizītēs. Viena no nozīmīgākajām bija Zuppi miera vizīte Ukrainā, kuras laikā viņš arī satikās ar prezidentu Volodimiru Zelenski. Tāpat viņš ir ticies ar ASV toreizējo prezidentu Džo Baidenu.
Pirms kļūšanas par kardinālu Zuppi cildināja LGBTQ kopienu. Rakstnieka Džeimsa Mārtina 2018. gada grāmatā Tilta veidošana, tika publicēta Zuppi eseja par to, kā veidot cieņpilnu dialogu ar «mūsu brāļiem un māsām no LGBT kopienas».
Kardināls Reimonds Leo Bērks

Amerikāni Reimondu Leo Bērku kardinālu kārtā iecēla pāvests Benedikts XVI 2010. gadā. Viņš ir publiski apstrīdējis pāvesta Franciska liberālo filozofiu, it īpaši attiecībā uz viņa vēlmi ļaut šķirtiem un atkārtoti precētiem pāriem saņemt Eiharistiju jeb Svēto Vakarēdienu (rituālu, kurā priesteris izsniedz vīnu un maizi). Viņš arī asi kritizē katoļu baznīcas svaigo skatījumu uz mākslīgo kontracepciju, civilajām laulībām un homoseksuālām personām. Viņš iepriekš sacīja, ka katoļu politiķiem, kuri atbalsta legalizētus abortus, piemēram, Baidenam, vajadzētu liegt Eiharistiju.