Tik tiešām – laikā no 1995. līdz pat 2000. gadam valstij piederoši uzņēmumi tika nodoti privatizācijai. Iedzīvotājiem par sertifikātiem savas akcijas piedāvāja iegādāties aptuveni 100 uzņēmumi. Vispieprasītākās tolaik bija, piemēram, Ventspils naftas, Latvijas Gāzes, Latvijas kuģniecības un Grindeks akcijas. Attiecīgi šiem uzņēmumiem tad arī saradās visvairāk akcionāru.
«Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, aptuveni 100 000 Latvijas iedzīvotāju piedalījās uzņēmu privatizācijā par sertifikātiem un kļuva par akcionāriem tā laika valsts uzņēmumiem.»
"Tolaik cilvēkiem vēl bankā nebija vērstpapīru konta, kurā akcijas ieskaitīt, tāpēc Privatizācijas aģentūra veidoja sarakstu ar cilvēkiem, kas ieguva savā īpašumā akcijas. Šis tā sauktais sākotnējais reģistrs pastāv līdz pat šai dienai, un mēs esam tie, kas to turpina kārtot,» stāsta Centrālā vērtspapīru depozitārija Nasdaq CSD pakalpojumu un pārdošanas vadītājs Raitis Vancāns.
«Šobrīd vairākums cilvēku savas akcijas ir jau pārveduši uz saviem bankas vērtspapīru kontiem, līdz ar to sākotnējā reģistrā vairs neatrodas. Taču tajā joprojām ir palikuši vairāk nekā 30 000 cilvēku, kas to vēl nav izdarījuši, – kāds par savām akcijām ir aizmirsis, kāds jau nomiris, vēl kāds vienkārši nevēlas neko ar tām darīt, jo par akciju glabāšanu depozitārijam nav jāmaksā.
Līdz ar to šo 30 000 cilvēku akcijas turpina glabāties sākotnējā reģistrā. Mums nav iespējas šos akcionārus uzrunāt katru atsevišķi – lūdzu, rīkojieties ar savām akcijām! –, jo mūsu rīcībā ir visai ierobežota informācija. Sākotnējā reģistrā ir ierakstīts tikai akciju īpašnieka vārds un uzvārds, personas kods un kāda uzņēmuma akcijas kādā apjomā viņam pieder. Tajā pašā laikā – seši miljoni, ko dividendēs ir nopelnījušas aizmirstās akcijas, kuru kopējā tirgus vērtība šobrīd ir 10 miljoni eiro, – tā tomēr ir ļoti būtiska summa, par ko būtu vērts izrādīt interesi.»
Izziņai – tikai informatīvs raksturs
Iegādājoties akcijas par sertifikātiem, Latvijas Krājbanka un Latvijas Hipotēku un zemes banka tolaik izsniedza tādas zaļas lapas – izziņu par apmaksātām akcijām. Pat ja šī izziņa vairs nav saglabājusies, lietas būtību tas nemaina – šī izziņa nav īpašuma tiesību apliecinājums, bet tikai informatīvs dokuments, kas norāda, kādas akcijas konkrētais cilvēks ir ieguvis savā īpašumā.
«Neviens nevar pēc divdesmit vai divdesmit pieciem gadiem tagad atnākt ar šo izziņu un teikt – re, kur man pieder akcijas!»
Varbūt pēc šīs izziņas iegūšanas cilvēks, piemēram, jau 1999. vai 2000. gadā tās ir pārskaitījis uz savu bankas kontu un pēc tam pārdevis. Taču, ja šāda izziņa ir saglabājusies, mēs depozitārijā varam apskatīties, kas ar šīm akcijām ir noticis, – ir tās vēl sākotnējā reģistrā vai ne. Tāpat šī izziņa var noderēt, ejot uz banku un sakot – es vēlos atvērt vērtspapīru kontu, un re, kur man, visticamāk, ir bijušas akcijas, lūdzu, pārbaudiet, vai jūs varat redzēt šādu informāciju depozitārijā.»
Ja izziņa nav saglabājusies
To, vai cilvēkam pieder akcijas depozitārija kārtotajā reģistrā, var noskaidrot, atnākot uz Centrālo vērtspapīru depozitāriju Nasdaq CSD Vaļņu ielā 1. Noteikti līdzi jāpaņem personu apliecinošs dokuments! Otra iespēja – ja ir elektroniskais parakts, var nosūtīt depozitārijam elektroniski parakstītu iesniegumu ar lūgumu sniegt informāciju par man piederošajām akcijām, un depozitārijs sniegs ar elektronisko parakstu parakstītu atbildi. Tomēr pats vienkāršākais un ērtākais veids – doties uz savu banku un jautājumu par akcijām noskaidrot tur.
Nauda nekur nav zudusi!
Tiem, kuru akcijas jau glabājas vērstpapīru kontā bankā, no akcijām gūtā peļņa jeb dividendes tiek ieskaitītas bankas kontā. Savukārt tiem, kam akcijas vēl aizvien glabājas sākotnējā reģistrā, dividenžu nauda tika ieskaitīta depozitārijā. «Mēs šo naudu esam atzīmējuši kā piederošu konkrētam cilvēkam un to glabājam drošā vietā – Latvijas Bankas kontā. Brīdī, kad akcionārs izlems rīkoties ar savām akcijām, dividendēs uzkrātā nauda ceļos viņam līdzi uz bankas kontu,» stāsta Raitis Vancāns.
Ar ko sākt?
Katram jāizlemj, ko viņš vēlas ar savām akcijām darīt. Ja akciju turētājam nav intereses neko ar tām darīt – pārdot tās vai kādam uzdāvināt –, viņš, protams, var nedarīt neko, un akcijas turpinās glabāties depozitārijā tāpat kā līdz šim. Bet, ja viņš vēlas ar tām rīkoties, galu galā gūt uzkrāto peļņu no dividendēm, tad ir jādodas uz banku, jāatver vērtspapīru konts un jāveic tā sauktā akciju dereģistrācija, kas nozīmē vērtspapīru pārskaitīšanu no sākotnējā reģistra uz savu bankas kontu. Ja būs uzkrātas dividendes, depozitārijs līdz ar akcijām pārskaitīs arī iegūto peļņu.
«Parasti mēs to darām reizi nedēļā – katru pirmdienu par iepriekšējā nedēļā veiktajām akciju dereģistrācijām. Tātad – ja cilvēks šonedēļ pārskaitīs akcijas uz savu kontu un par tām būs uzkrātas dividendes, tad nākamajā pirmdienā nauda aizceļos uz akcionāra naudas kontu,» informē Raitis Vancāns.
Kad akcijas nokļūst bankas kontā, cilvēkam atkal ir izvēles iespēja: tās var glabāt savā kontā līdzīgi kā naudu (te gan jāpaskatās, kādu cenrādi banka piemēro par vērtspīru konta apkalpošanu) vai arī tās pārdot vai dāvināt.
- Akcijas var pārdot
Ja ir zināms pircējs, tad ar šo konkrēto pircēju var tiešā veidā noslēgt pirkšanas-pārdošanas darījumu. Ja nav zināms pircējs, tās var pārdot biržā, izmantojot bankas brokeri. Ja kādam būs interese šīs akcijas pirkt, cena un apjoms sakritīs, darījums notiks, un jau pēc divām darba dienām pārdevējs savā naudas kontā saņems naudu par pārdotajām akcijām.
Uzņēmuma mājaslapā var paskatīties, cik tad manas akcijas šobrīd maksā.
Vai es esmu ar mieru par šādu cenu pārdot vai ne? Ja neesmu ar mieru, varu brokerim pateikt, piemēram, tā: šobrīd vienas akcijas cena ir 6,50 eiro, bet es būtu ar mieru to pārdot par 7 eiro. Brīdī, kad akcijas cena uzkāps līdz 7 eiro, brokeris to pārdos.
- Akcijas var dāvināt
Kad akcijas no sākotnējā reģistra pārvestas uz bankas kontu, tās var jebkurā brīdī uzdāvināt bērniem, brālim vai māsai, kādam, kurš tālāk turpina veikt tirdzniecību vai veic vienreizēju darījumu – pārdošanu.
Ja cilvēks skaidri izlēmis, ka pats ar akcijām nerīkosies, un vēlas, lai akcijas uzreiz tiek pārskaitītas bērnam, tad viņam pašam nav jāatver vērtspapīra konts – var kopīgi doties uz banku un lūgt akcijas uzreiz pārskaitīt uz dēla vai meitas kontu.
Akcijas var arī mantot
Var gadīties situācija, kad mantinieks zina, ka tēvam vai mātei bija iekrāta nauda vai pieder nekustamais īpašums, bet neiedomājas, ka īpašumā bija arī vērtspapīri – akcijas, kas iegūtas par sertifikātiem. Tāpēc mantiniekiem, kārtojot mantojuma lietu, būtu svarīgi, lai notārs nosūta pieprasījumu depozitārijam. Ja atklāsies, ka aizgājējam īpašumā bijušas akcijas, notārs tās iekļaus mantojumā, un mantinieks varēs doties uz banku un pārvest tās uz sava vārda.
Ko darīt, ja mantinieks, savā laikā kārtojot mantojuma lietas, nav par akcijām painteresējies?
Arī šādā gadījumā vajadzēs dodas pie notāra un papildināt mantojuma apliecību ar šo te informāciju. «Mantiniekam nav jānāk pie mums uz depozitāriju, lai kaut ko iesāktu ar akcijām. Viņš taisnā ceļā dodas uz banku, atver vērtspīru kontu un lūdz bankai pārskaitīt akcijas un dividendes,» stāsta Raitis Vancāns.
Var gadīties, ka akcijas jau pārdotas
Ja viens no akcionāriem iegūst vairāk nekā 95% no uzņēmuma akcijām, tad šis lielais akcionārs ir tiesīgs izteikt tā saukto galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu. Tas nozīmē, ka viņš savā ziņā piespiedu kārtā atpērk no mazajiem akcionāriem atlikušās akcijas. Likumā ir noteikta kārtība, par kādu cenu atpirkšana notiek. «Visticamāk, IEVAS Padomu Avīzes lasītājs, kurš vēstulē taujāja par savām Ventspils naftas akcijām, naudu par pārdotajām akcijām nav saņēmis, jo viņš nebija veicis akciju dereģistrāciju. Līdz ar to šī nauda tika ieskaitīta mums kā depozitārijam, un tā joprojām glabājas depozitārija kontā,» stāsta Raitis Vancāns.
Tātad – ja cilvēks uzzina, ka viņam kādreiz piederēja akcijas, bet tagad tās ir pārdotas un pienākas nauda, tad viņam kā bijušajam akcionāram ir jādodas uz savu banku un jālūdz bankai dereģistrēt nevis akcijas, jo akcijas gluži vienkārši viņam vairs nepieder, bet jālūdz dereģistrēt naudu. Banka bijušā akcionāra vārdā iesniegs depozitārijam rīkojumu naudu par atpirktajām akcijām pārskaitīt uz cilvēka bankas naudas kontu, un depozitārijs to izpildīs.
Un ja nu uzņēmums jau likvidēts?
Šobrīd sākotnējā reģistrā no visiem uzņēmumiem, kas savulaik piedāvāja par sertifikātiem iegādāties akcijas, palikuši vairs tikai 20 uzņēmumi. Pārējo likteņi ir bijuši ir dažādi – ir uzņēmumi, kas ir bankrotējuši, ir tādi, kas piedzīvojuši maksātnespēju. Diemžēl šādos gadījumos var teikt, ka akcijas ir zudušas.
Ja uzņēmums šobrīd iziet maksātnespējas procesu, tad par savu akciju likteni var painteresēties pie konkrētā maksātnespējas kompānijas administratora. Savukārt pārējie uzņēmumi paši ir aizgājuši no sākotnējā reģistra, kļūstot par slēgtu akciju sabiedrību, līdzi paņemot arī visu informāciju par akcionāriem.
Par šīm akcijām mēs kā depozitārijs sniegt informāciju vairs nevarēsim.
Mēs depozitārijā redzēsim vienīgi to, ka uzņēmuma akciju pie mums vairs nav, ka šī kompānija tādā un tādā gadā ir lauzusi līgumu ar mums un pārņēmusi akcionāru reģistra kārtošanu pie sevis. Akcionāram vai mantiniekam pašam būs jāuzmeklē uzņēmums un jāvēršas pie valdes, lai noskaidrotu – vai es joprojām esmu tajā akcionārs. Ja nav notikusi akciju atpirkšana, tad, visticamāk, cilvēks joprojām ir viens no mazākuma akcionāriem.
Ja nepieciešama oficiāla izziņa
Ja valsts iestādei nepieciešams iesniegt oficiālu izziņu par to, cik akciju man pieder, ir iespēja depozitārijam pieprasīt arī šādu oficiālu izziņu. Piecu darbdienu laikā tā tiek sagatavota bez maksas. Ja izziņa vajadzīga vienas dienas laikā, būs jāsamaksā 2,85 eiro.
4 svarīgi jautājumi:
1. Vai akcijām ir derīguma termiņš?
Nē, akcijām nav derīguma termiņa, ja vien uzņēmums nav ticis reorganizēts vai likvidēts un izgājis maksātnespējas procesu. Uzkrātās dividendes glabāsies Centrālā vērtspapīru depozitārija Nasdaq CSD kontā. Pašu akciju uzglabāšanas laiks depozitārijā ir neierobežots – vērtspapīri un dividendes tajā glabāsies līdz brīdim, kamēr tās tiks pārskaitītas akciju turētāja vai mantinieka bankas vai brokeru sabiedrības vērtspapīru kontā.
2. Vai es turpināšu saņemt dividendes arī pēc tam, kad akcijas būšu pārvedis uz savu kontu?
Ja uzņēmums, kura akcijas ir cilvēka īpašumā, turpina izmaksāt dividendes, tad cilvēkam ir tiesības tās saņemt arī tad, kad akcijas glabājas viņa vērtspīru kontā.
Jo labāk uzņēmums darbojies, jo lielāka peļņa akcionāriem un augstāka akcijas cena. Taču akcionāru sapulces lēmums var būt arī dividendes nemaksāt. Ir kompānijas, kas nekad tās nav maksājušas. Katru gadu uzņēmums lemj – vai maksāt dividendes un kādā apmērā? Tas tiek izlemts akcionāru sapulcē, kurā akciju īpašniekam tomēr būtu arī pašam jāpiedalās.
3. Kā pa šiem daudzajiem gadiem ir augušas akciju cenas?
To ir iespējams aplūkot depozitārija mājaslapā www.nasdaqbaltic.com. Sākotnēji daudzu kompāniju akcijas maksāja santīmus, bet tagad to cena biržā ir seši septiņi eiro.
Piemēram, akciju sabiedrības Olinfarm akcijas 2000. gadā varēja pārdot par 0,21 eiro, bet 2017. gadā tās sasniedza savu augstāko cenu – 11,40 eiro. Šobrīd tās maksā 7 eiro. Akciju sabiedrības Grindex akcijas 2000. gada sākumā varēja pārdot par 0,64 eiro, bet 2017. gadā – jau par 12,70 eiro. Šobrīd – par 7,80 eiro. Akciju sabiedrības Latvijas Balzams akcijas 2000. gadā varēja pārdot par 0,62 eiro, bet 2017. gadā – par 9,80 eiro.
4. Cik lielas dividendes kopš 90. gadu vidus var būt uzkrājušās?
Ja mēs runājam par viena uzkrājuma vidējo summu depozitārijā, tad tie ir apmēram 190 eiro uz cilvēku. Ja runājam par vidējo akciju vērtību uz vienu cilvēku, tad tie ir apmēram 300 eiro. Summas ir ļoti individuālas, jo kādam var būt uzkrājies tikai viens cents, bet kādam – 10 000 eiro.
5. Vai depozitārijs sniedz konsultācijas, ko vislabāk būtu ar akcijām iesākt?
Depozitārijs šādus pakalpojums nesniedz. Tas tikai kārto sākotnējo akcionāru reģistru. Akcijas ir katra paša cilvēka īpašums. Depozitārija interesēs ir veicināt, lai akcijas būtu apritē, lai tās piederētu aktīvam investoram, kas veic darījumus. Akcijas, kas ir sākotnējā reģistrā un ar kurām nekas netiek darīts, nevar piedalīties biržā un nomainīt īpašnieku.