Rīga +7°C 
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Mīts Nr. 1. Pirms sacensībām jāēd makaroni, tie dod enerģiju
Eva Kataja: «Mīts par ogļhidrātu uzkrāšanu (carb loading) ir ļoti iesakņojies. Daudzi domā, ka, iepriekšējā dienā saēdoties pastu, tas nākamajā palīdzēs nobraukt velomaratonu. Bet, lai ogļhidrātu uzkrāšana tiešām sniegtu efektu, tas ir jādara daudz ātrāk, vismaz nedēļas mērogā pamazām palielinot ogļhidrātu proporciju, kā arī jāsamazina treniņu slodze, tādējādi palielinot ogļhidrātu rezerves organismā.
Būtiski, ka šādai metodei ir jēga tikai ar nosacījumu, ja ķermenis slodzei tiks pakļauts ilgāk par 90 minūtēm. Attiecīgi 10 kilometru distances skrējienam noteikti nav nepieciešama papildu ogļhidrātu uzkrāšana.»
Mikus Embrekts: «Enerģiju šie ogļhidrāti noteikti dod, bet svarīgi ņemt vērā, ka tas neder visiem. Pamatā uz šādu enerģijas ieguves veidu var balstīties tie, kuri nodarbojas ar izturības sporta veidiem, – maratonu skrējēji, riteņbraucēji. Piemēram, peldētājam vai vingrotājam tik smagu ēdienu uzņemt nav nepieciešams, jo tas varētu traucēt. Šis noteikti jāvērtē katram sporta veidam individuāli, ņemot vērā tā intensitāti un specifiku.»
Gints Valdmanis: «Ogļhidrāti ir enerģija, ko treniņā var izmantot, tomēr to lietošana uzturā nenozīmē, ka būs vairāk spēka nekā tad, ja tos neuzņems papildus. Manā pieredzē neviens cilvēks vēl nav atnācis ar ogļhidrātu nepietiekamību uzturā. Parasti trūkst vitamīnu vai minerālvielu, bet ogļhidrātus pietiekami uzņemam arī tāpat. Turklāt uzskatu, ka makaroni nemaz nav labākais ogļhidrātu uzņemšanas veids. Arī griķi vai brūnie rīsi satur ogļhidrātus un ir daudz labāka izvēle par makaroniem.» - Mīts Nr. 2. Jālieto uztura bagātinātāji – tie nodrošinās labāku rezultātu
Eva Kataja: «Jau nosaukums vēsta, ka uztura bagātinātāji ir paredzēti, lai bagātinātu uzturu, nevis to aizstātu, tāpēc pamatā uzturvielas un vitamīni tomēr jāuzņem ar pārtiku. Daudziem uztura bagātinātājiem bez pamatojuma tiek piedēvētas dažādas superspējas un īpašības, kaut gan patiesībā ir tikai kādi seši savienojumi, kas reāli var palīdzēt. Un arī tad ne visos sporta veidos. Bet, ja cilvēks iet uz rezultātu un svarīgs ir ātrums, enerģijas uzlāde un citi šāda veida efekti, tad atsevišķi uztura bagātinātāji ar pierādītu efektivitāti var ļoti palīdzēt.»
Mikus Embrekts: «Golfa spēlētājam drīzāk nebūtu jāaizraujas un jādomā par uztura bagātinātāju lietošanu, šajā sporta veidā labus rezultātus noteikti iespējams sasniegt arī bez tiem. Taču, aktīvi sportojot, piemēram, sešas reizes nedēļā ar intensīvu slodzi, palīglīdzekļi ķermenim var būt nepieciešami. Tam šie uztura bagātināji labi noder.
Jāatceras, ka, aktīvi sportojot un neuzņemot pietiekamu uzturu, krietni palielinās traumu risks, tāpēc bagātināts uzturs, kas organismu nodrošina ar visu nepieciešamo, palīdz arī izvairīties no traumām. Profesionāli sportisti izmanto šos palīgus arī tam, lai ķermenis ātrāk atjaunotos pēc slodzes.»
Gints Valdmanis: «Mūsdienās cilvēki pārāk grib paļauties uz maģisko brīnumtableti vai pulveri, kas dos superefektu, taču tas nav tik vienkārši. Ja tā būtu, mēs visi staigātu ar sešpakām, diemžēl, paskatoties apkārt, kļūst skaidrs, ka situācija gluži tāda nav.
Papilduzturs nav slikts un noder, ja cilvēks apzināti izvēlas konkrētus produktus, saprotot, kādu efektu tie sniedz, bet tas strādā ar nosacījumu, ka vispirms ir sakārtots pamatuzturs, sabalansēts miegs un nav augsts stresa līmenis. Uztura bagātinātāji dos mazu procentu labu rezultātu sasniegšanai, lielāko daļu tomēr nodrošinās pamatlietas.» - Mīts Nr. 3. Lai audzētu muskuļu masu, jāēd daudz gaļas vai jālieto olbaltumvielu kokteiļi
Eva Kataja: «Olbaltumvielu kokteiļi var būt veselīgi, taču tas ir atkarīgs no sastāva. Sporta zāles apmeklētājam pēc šādiem specializētiem kokteiļiem vajadzības nav, tikpat labi var dzert, piemēram, Piena spēku, kurā ir sūkalu olbaltumvielas, ar ko iespējams uzņemt pietiekami daudz proteīnu.
Pulverizētie varianti noteikti nav labāku panākumu atslēga, nepieciešamās olbaltumvielas var uzņemt arī ar uzturu. Olbaltumvielu kokteiļus vairākums izvēlas, jo tas ir ērtāk un vienkāršāk, kā arī tad, ja nav vēlmes iedziļināties.»
Mikus Embrekts: «Daļa sabiedrības nosoda proteīna kokteiļus, jo uzskata tos par kaut ko ķīmisku un nevēlamu, tomēr es izvairītos būt tik kategorisks. Jāņem vērā: lai sasniegtu vēlamo rezultātu, cilvēkam jāapēd milzīgas porcijas, un proteīna kokteilis vienkārši ir tas pats, tikai koncentrētākā formā. Tāda kā trieciendeva. Piemēram, svarcēlājam būtu jāēd 5–6 reižes dienā, lai audzētu ķermeņa masu, bet ar proteīnu dzērieniem šo pašu procesu var vienkāršot.»
Gints Valdmanis: «Olbaltumvielas ir atrodamas daudzos pārtikas produktos – riekstos, olās, sēklās, gaļā… Daudz kur! Tas ir būvmateriāls, kas būvē gan ķermeni, gan ādu, matus, muskuļus – visu. Gluži kā teicienā, ka ķermenis ir templis. Templi taču necelsiet no lētas plastmasas. Tāpat arī uzturam ir jābūt kvalitatīvam, jāseko līdzi, kāda ir gaļas (un citu olbaltumvielu avotu) izcelsme, kā jūs to pagatavojat u. c.
Proteīna kokteiļi ir laba alternatīva, ja cilvēks, piemēram, neēd gaļu, olas vai neēd tos pietiekami. Tad tie noder, lai nodrošinātu ķermenim šo būvmateriālu. Taču arī bez pārmērībām – nevajag pārspīlēt ar daudzumu.» - Mīts Nr. 4. Saldinātie vitamīnu ūdeņi palīdz distanci veikt ātrāk
Eva Kataja: «Garajās distancēs saldie dzērieni palīdz un ir vērtīgi, jo ogļhidrāti kombinācijā ar sāli palīdz labāk aizturēt organismā ūdeni. Tīrs ūdens izsvīst, un to nevar tik ātri atjaunot, bet, ja dzer specializētos dzērienus, tie palīdz straujāk atjaunot pazaudēto šķidrumu.
Skrienot garo distanci, šos dzērienus ir pat veselīgāk dzert nekā ūdeni. Skrienot trīs reizes nedēļā prieka pēc vai, piemēram, svara samazināšanai, veselības uzlabošanai, saldinātie dzērieni nekādu efektu nedos. Skrienot īsas distances, šī papildus uzņemtā enerģija netiek iztērēta, un uzņemtais cukurs uzkrājas ķermenī, nevis tiek izvadīts laukā.
Gan vitamīnus, gan cukuru ikdienā pietiekami uzņemam tāpat, arī bez šo dzērienu palīdzības. Arī kolai var pievienot vitamīnus, bet tāpēc tā nekļūst vērtīgāka.»
Mikus Embrekts: «Ja cilvēks skrien prieka pēc un vēlas sasniegt kādus savus mērķus, var iztikt bez šādiem dzērieniem. Bet, ja runājam par tiem, kuri mērķē uz godalgotām vietām vai uzvaru, ātra enerģijas atjaunošana ir ļoti svarīga mērķa sasniegšanai. Tie, kuri stāv uz pjedestāla, visticamāk, distancē lieto šādus dzērienus.»
Gints Valdmanis: «Garām distancēm – jā, ātros ogļhidrātus vajag, lai tie momentāni nodrošinātu enerģiju. Piemēram, 12 stundu sacensībām ar auzu pārslu putru brokastīs būs par maz, tāpēc gan specializētā pārtika (želejas), gan dzērieni noder distances laikā kā viegls uzturs, kas lieki nenoslogo ķermeni ar gremošanu, tajā pašā laikā dod turbodevu ar nepieciešamajām vielām, kas ražo tik vajadzīgo enerģiju. Sēžot birojā un dzerot šādus dzērienus, veselību gan neuzlabosi, tikai pabojāsi aknas un nieres.» - Mīts Nr. 5. Pirms treniņiem jāēd, lai būtu spēks
Eva Kataja: «Svarcēlāji var ēst gan tieši pirms treniņiem, gan uzreiz pēc tiem, bet sportistam parastajam 2–4 stundas pirms treniņa (atkarībā no intensitātes) gan nevajadzētu ieturēties. Līdz treniņam pārtikai vajadzētu atstāt kuņģi, lai tā netraucētu treniņa procesā.
Nepārstrādāts ēdiens rada papildu slodzi organismam, un enerģija tiek tērēta ēdiena gremošanai, nevis treniņam.
Protams, atkarīgs no tā, kas īsti ticis apēsts. Ja apēd banānu, tas pārstrādājas ātri, to var apēst arī pusstundu pirms treniņa. Taču pēc kārtīgas maltītes, piemēram, pusdienām, kurās apēd rīsus vai makaronus un smagnējākus produktus, kas pārstrādājas ilgāk, vajadzētu ievērot pāris stundu intervālu. Pēc treniņa būtu vēlams paēst stundas laikā, lai enerģijas rezerves atkal atjaunotos. Šo daudzi aizmirst, tāpēc pēc treniņa mēdz justies ļoti noguruši.»
Mikus Embrekts: «Vienas pareizas formulas visiem nav. Peldētājs vai cilvēks, kas iet uz izturības treniņu, noteikti pirms tam ēšanā ievēros ilgāku laika intervālu nekā svarcēlājs. Arī sporta veidi, kur nepieciešama lokanība, noteikti pieprasa neēst ilgāku laika posmu pirms sportošanas, lai netraucētu ķermenim izpildīt vajadzīgās kustības.»
Gints Valdmanis: «Mans viedoklis šajā jautājumā nav populārs un ir pretrunā ar plaši izplatītiem mītiem un uzskatiem, tomēr palieku pie sava, jo zinu, ka tas strādā, – cilvēkam vispār pilnīgi pietiktu pat ar vienu vai divām kvalitatīvām maltītēm dienā, un nav nepieciešamas nekādas biežās, mazās ēdienreizes, ko daudzi pieņēmuši par ideālo variantu. Protams, ne visiem tas ir iespējams, bet kaut vai 2–3 maltītes ir labāk nekā bieži ēst nelielas porcijas vai uzkodas. Pietiek arī vakaros un no rītiem, un vēl – ēst četras stundas pirms miega un četras stundas pēc pamošanās nav vajadzīgs. Daudziem šāds ritms nešķiet vilinošs, bet tas viss ir saistīts ar hormonālo sistēmu. Ja gribam izskatīties jauni un skaisti, ir jāēd retāk un kvalitatīvāk.» - Mīts Nr. 6. Lai noskrietu maratonu, jālieto speciālās želejas
Eva Kataja: «Vienkāršos cukurus sacensību dienā lietot drīkst, jo tie dod enerģijas lādiņu. Taču tas nenozīmē, ka obligāti jālieto speciālās želejas. Cukurs ir arī augļos. Iepriekš gan vēlams testēt ķermeņa reakciju uz šiem cukurotajiem ēdieniem, jo ir cilvēki, kam mēdz rasties caureja.
Tas gan vairāk attiecas uz augļiem, kuros ir arī šķiedrvielas. Specializētajām želejām nevajadzētu izraisīt šādu reakciju, tomēr to iedarbību arī būtu vērtīgi izmēģināt jau iepriekš. Lietot speciālās želejas ir jēga, ja ir jāskrien nopietni maratoni, ultramaratoni vai jāiztur basketbola spēle. Ja ir jānoskrien piecu vai desmit kilometru distance kādā pasākumā vai sporta zālē, lietot specializēto pārtiku nav nepieciešams.»
Mikus Embrekts: «Maratonisti, kas skrien uz rezultātu, noteikti izmantos šādu palīglīdzekli, lai cīnītos kaut vai par sekundēm. Sportā, kur atšķirība starp godalgotajām vietām ir tik smalka, noder katrs sīkais grūdiens, kas ļauj būt soli priekšā konkurentam. Garās distancēs ir brīži, kad organisma enerģijas rezerves ir strauji jāatjauno, un šo funkciju želejas pilda efektīvi, tāpēc sportistam labi palīdz. Īsās distancēs no tām nebūs jēga.»
