Rīga +6°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kas ir ērču encefalīts?
Tā ir infekcijas slimība, kuru izraisa vīruss, kas pārnēsā ērces. Inficēties un saslimt ar to var pēc ērces koduma vai lietojot uzturā nepasterizētu inficētas govs vai kazas pienu. Vīruss visbiežāk izraisa meningoencefalītu, taču var izraisīt arī encefalītu. Encefalīts ir smadzeņu iekaisums, meningīts – galvas smadzeņu apvalka iekaisums, bet meningoencefalīts – kad iekaisums ir skāris gan smadzeņu apvalkus, gan smadzenes.
Slimības norise
Atšķirībā no oda vai dundura kodiena ērces koduma brīdi parasti nemana, tas notiek nesāpīgi. Ļoti bieži (līdz pat 70% gadījumu) cilvēks pat neuzzina par ērces kodumu. Līdz ar to var gadīties, ka inficētās ērces dēļ slimības simptomi parādās, bet sasaistes ar ērces kodumu nav. Neatkarīgi no tā, vai par ērces kodumu ir zināms vai ne, slimība var neattīstīties vispār vai noritēt smagi – īpaši, ja bērns nav bijis vakcinēts vai arī nav laikus revakcinēts.
Ērču encefalītam ir raksturīga divu fāžu norise. Pirmajā fāzē simptomi var parādīties vienu līdz četras nedēļas pēc ērces koduma. Šie simptomi ir nespecifiski – paaugstināta temperatūra, galvassāpes, nogurums. Sajūtu ziņā tie ir ļoti līdzīgi saaukstēšanās simptomiem. Ilgst 3–4 dienas un tad pazūd. Tā kā nereti ērces kodums nav manīts, pazīmes netiek sasaistītas ar ērču encefalīta izpausmēm.
Apmēram pēc nedēļas (bet var gadīties, ka tikai pēc mēneša) seko otrais slimības vilnis, kad jau ir novērojamas ērču encefalītam raksturīgās pazīmes – drudzis, ko pavada izteiktas, neciešamas galvassāpes, muguras sāpes, bailes no gaismas (jeb fotofobija, kad nevar paskatīties uz gaismu, sāp acis), slikta dūša, vemšana. Var būt krampji, gaitas un līdzsvara traucējumi. Bērns kļūst miegains, negrib celties no gultas, ir apātisks, var būt spranda stīvums. Smagākos gadījumos novēro parēzi (ķermeņa vienas puses nekustīgumu), arī elpošanas traucējumus. Tā kā pazīmes ir ļoti nepatīkamas un arī biedējošas, otrajā fāzē ārstēšanās lielākoties jāturpina slimnīcā. Ērču encefalīta gaita ir neprognozējama.
Ārstēšana
Ērču encefalīta gadījumā, neatkarīgi no tā, cik smagi norit slimība, ir iespējama tikai un vienīgi atbalstoša ārstēšana jeb simptomātiskā terapija. Tas nozīmē, ka saslimušā stāvoklis tiek atvieglots atbilstoši sūdzībām – pretdrudža terapija, pretsāpju terapija, pretvemšanas terapija un adekvāta šķidruma apjoma nodrošināšana. Ja bērna stāvoklis neatļauj ārstēties mājās, būs jāārstējas slimnīcā. Diemžēl specifiska ērču encefalīta terapija nav pieejama.
Nonākot slimnīcā, diagnozes noteikšanas nolūkos papildus parastajai asins analīzei tiek veikta lumbālpunkcija. Tā ir medicīniska manipulācija, kuras laikā muguras smadzeņu kanālā tiek ievadīta neliela adata, lai iegūtu cerebrospinālā šķidruma paraugu. Tā tālāka analizēšana palīdz precizēt diagnozi, jo tajā tiek noteiktas specifiskas ērču encefalīta antivielas, kā arī ir iespējams identificēt pašu vīrusu. Lumbālpunkcijas laikā bērns var just diskomfortu, tāpēc var tikt izmantota anestēzija. Visbiežāk tā ir lokāla – tiek atsāpināta vieta muguras lejasdaļā, kur tiks veikts dūriens. Pēc lumbālpunkcijas nākamās divas stundas ir jāpavada guļus.
Iespējamās sekas
Maldīgs ir priekšstats par to, ka bērniem šī slimība norit vieglāk.
Arī bērniem ērču encefalīts var atstāt paliekošas, nopietnas sekas, tajā skaitā radīt invaliditāti uz visu mūžu.
Ērču encefalīta gadījumā var tikt bojātas smadzeņu struktūras, smadzeņu centri, kas atbild par dažādu organisma sistēmu funkcionēšanu, smagākos gadījumos bērns vairs nespēj patstāvīgi staigāt, ēst, saskaras ar grūtībām elpot u. c. Šādi traucējumi var palikt uz mūžu vai arī atlabšana no tiem notiek ļoti lēnām un ilgi. Slimības sekas var izpausties arī ar kognitīvajiem traucējumiem. Atveseļošanās vai sadzīvošana ar sekām līdz ar to var būt ļoti smags process.
Vakcīna aizsargā!
Visdrošākais veids, kā bērnu pasargāt no smagas slimības, ir vakcinēšanās. Latvijā ir divas vakcīnas, kuru drošums un efektivitāte jau sen ir pierādīti. Šīs vakcīnas ir nedzīvas, līdz ar to tās var saņemt arī bērni ar dažādiem imūnās sistēmas traucējumiem. Vakcīnas ievadīšana visbiežāk tiek veikta augšdelmā. Pēc vakcīnas saņemšanas var būt apsārtusi āda un sāpīgums potes vietā, tūska, kā arī paaugstināta ķermeņa temperatūra.
Bērniem vakcinācija ir iespējama jau no gada vecuma, turklāt līdz divu gadu vecumam valsts apmaksā pusi vakcīnas cenas. Bērniem, kas dzīvo endēmiskajās teritorijās (kur ir apstiprināta augsta saslimstība ar ērču encefalītu), līdz 18 gadu vecumam vakcināciju var saņemt bez maksas. Endēmisko teritoriju karte ik gadu nedaudz mainās, aktuālajai situācijai var sekot līdzi Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā. Bez maksas vakcīnu var saņemt arī bērni, kas palikuši bez aizgādības, un citu īpašo grupu pārstāvji. Jebkuru neskaidru jautājumu vai bažu gadījumā konsultējieties ar speciālistiem Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centrā!
Vai zināji? Pret ērču encefalītu droši drīkst vakcinēt bērnus, kam ir alerģija pret olas baltumu.
Kad labāk vakcinēties?
Sabiedrībā ir iesakņojies uzskats, ka pret ērču encefalītu nevajadzētu vakcinēties vasarā vai pavasarī, jo tad ērces jau ir aktīvas un viss ir nokavēts. Tā nav taisnība. Vakcinēties var jebkurā dienā, jebkurā gadalaikā! Ērces kļūst aktīvas jau tad, kad ārā ir 3–5 grādi, tātad bieži vien jau ziemā. Vakcīnu var veikt arī neatkarīgi no tā, kādā statusā ir bērna kopējais vakcinācijas kalendārs. Nav jāievēro speciāli starplaiki no kalendārajām vakcīnām, tāpat vakcināciju pret ērču encefalītu var veikt kopā ar citām vakcinācijas kalendārā paredzētajām vakcīnām. Tas neietekmē ne vakcīnas efektivitāti, ne reakcijas pēc vakcīnas.
Vakcinēšanās notiek ražotāja noteiktajā kārtībā. Pirmreizēji vakcinējoties, bērns saņem vienu vakcīnas devu, pēc mēneša – otru. Zināma aizsardzība parādās jau pēc pirmās devas, bet optimālā līmenī tā tiek sasniegta pēc otrās vakcīnas devas. Šī aizsardzība saglabājas vienu sezonu. Attiecīgi 9–12 mēnešus pēc otrās vakcīnas devas saņemšanas ir jāsaņem trešā deva. Seko nākamā, kas ir pēc trim gadiem, tad katra nākamā – ik pēc pieciem gadiem.
Ja kārtējā vakcinēšanās reize ir nokavēta, sākt visu vakcinēšanās procesu no jauna nevajag. Pat, ja pēc pēdējās vakcīnas ir pagājuši pieci vai desmit gadi, vakcināciju turpina ar nākamo devu, un aizsardzība šādi tiek atjaunota.
Cits mīts ir saistīts ar antivielu noteikšanu asinīs, lai izvērtētu, vai atkārtota vakcinācija ir nepieciešama vai vēl var pagaidīt. Patiesībā antivielu noteikšanai nav jēgas. Nav noteikta robežlīnija, cik lielam ir jābūt antivielu līmenim, lai secinātu, vai aizsardzība pret slimību vēl ir spēkā. Turklāt organisma spēju aizsargāties no vīrusa ietekmē ne tikai antivielu daudzums, bet arī šūnu imunitāte, bet to noteikt laboratoriski nav iespējams.
Izvairīšanās no koduma
Tā kā vakcīna nav pieejama bērniem līdz gada vecumam, līdz tam rūpīgi jāseko līdzi, kur un kādā vidē bērniņš atrodas. Ejot mežā vai pastaigā brīvā dabā, mazuļa ķermeņa daļas jānosedz ar apģērbu, vislabāk gaišu, jo uz tā ir vieglāk pamanīt tumšo kukaini. Atnākot mājās, rūpīgi jāpārbauda gan ķermenis, gan apģērbs. Šie piesardzības pasākumi būtu jāveic ikreiz, pat ja bērns ir vakcinējies. Jāatceras, ka ērces var būt ne tikai mežā vai garā zālājā, bet arī skaistos parkos un dārzos.
Ērce iekodusi, ko darīt?
Ja tomēr pamana, ka ērce ir piesūkusies, tā ir pareizi jāizņem. Tas nozīmē, ka nevajadzētu lietot eļļainus šķīdumus vai citas vielas, lai ērci nomērdētu. Pēc iespējas cenšoties kukaini nesaspiest, tas jāsatver ar pinceti, var izmantot arī diegu, un ar rotējošu (ne tiešu, taisnu) kustību lēnītēm jāizvelk ārā. Kad tas ir paveikts, koduma vietu dezinficē ar spirtu saturošu šķidrumu.
Pēc ērces izņemšanas āda koduma vietā ir jāvēro apmēram mēnesi. Ja parādās apsārtums, kas ir lielāks par 5 cm diametrā, noteikti jādodas pie ārsta. Iespējams, apsārtums liecina par Laimas slimību (Laimas boreliozi), tad ārstēšanā ir jāizmanto antibiotikas.
Ja ērci nav izdevies izvilkt pilnībā un ādā ir palikusi kāda ērces daļa, koduma vietā var veidoties neliels ādas pacēlums. Laikam ejot, āda pamazām pati atbrīvojas no atlikušās ērces daļas, tāpēc nekādi speciāli pasākumi nav jāveic.
Vai ērci vajag pārbaudīt?
Pārbaudīt, vai atrastā ērce pārnēsā encefalītu izraisošo vīrusu, nav jēgas. Ja vīruss tiek atrasts ērcei, tas vēl nenozīmē, ka arī bērns būs inficējies un saslims ar ērču encefalītu. Turklāt nav specifisku medikamentu, kas palīdzētu ietekmēt procesu. Ērces koduma faktu izdodas pamanīt vien aptuveni 30% gadījumu – tas nozīmē, ka cits kodums, iespējams, jau ir palaists garām. Līdz ar to vakcinācija ir efektīvākais veids, kā izvairīties no liekiem pārdzīvojumiem un raizēm, ja ērce tomēr ir atrasta, un pasargāt bērnu no smagas slimības.
