Par režisora dzīves sūrajām aizkulisēm līdz šim izteikušies jau vairāki profesijas pārstāvji. Piemēram, teātra režisore Indra Roga atklāj, ka reizēm pat strādājot divos darbos ir grūti savilkt galus. «Iespējams, skarbi skanēs, bet, manuprāt, mūsu valstī tiešām kaut kas nav kārtībā. Tas nav normāli, ka cilvēks ar maģistra grādu, vēlēts asociētais profesors viens pats ar savu algu nevar uzturēt ģimeni – samaksāt dzīvokli, apģērbties, aiziet pie ārsta…» žurnālam Ieva stāstīja Roga. Režisores sacītais raisījis jautājumu, vai profesionāļi nesaņem arī honorārus par ejošajām izrādēm? Uz šo jautājumu skaidrību viesis Latvijas Nacionālā teātra režisors Elmārs Seņkovs.
«Mums, deju kolektīvu vadītajiem vai horeogrāfiem, ir tā, ka tu vienreiz darbu parādi, bet pēc tam nākošajā mēģinājumā tas viss sākās atkal no gala un tu atkal strādā ar to numuru, līdz deja ir repertuārā. Katru reizi parādās cita nianse. Bet, kad teātrī režisors palaiž izrādi vaļā?» raidierakstā Līgo podkāsts režisoram Elmāram Seņkovam vaicā tautas deju ansambļa Līgo mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš.
«Tas, protams, katram ir individuāli. Manā gadījumā es izrādi palaižu pirms pirmizrādes. Mums ir tāds dokuments «Pieņemšanas – nodošanas akts», kuru es parakstu un šī izrāde vairs nepieder man. Tā turpmāk pieder teātrim, es esmu veicis tikai pakalpojumu teātrim,» atklāj Seņkovs.
«Vai viegli ir no tā distancēties?» vaicā Purviņš. «Nu jau ir vieglāk.
Savi darbi ir jāpalaiž. Gluži kā bērni, viņi izaug.
Pēc tam vari aiziet un paskatīties, kā tas bērns ir mainījies. Tu jau skaties uz viņu kā patstāvīgu vienību. Tas vairs nav mans darbs. Kā gan es varu teikt, ka tas ir mans darbs? Teātris ir kolektīva darbs. Tas ir vēl daudzu citu iesaistīto cilvēku darbs. Es nevaru vairs uzņemties nekādas autortiesības par šo darbu. Jums ir autortiesības par deju. Režisoram tādu nav. Režisoram nepieder nekas. Komponistam pieder notis. Bet režiju nevar pierakstīt. Režisors strādā ar laiku,» atklāj Seņkovs.