Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tā kā šādi akumulatori ir nelieli un ēkās ir daudz kontaktligzdu, pārnēsājamās ierīces parasti uzlādē bez problēmām. Cita lieta ir elektriskie automobiļi, kas šai ziņā ir daudz prasīgāki. Tāpēc ražotāji pastāvīgi domā, kā tos uzlādēt pēc iespējas īsākā laikā.
Piemēram, luksusa elektroauto ražotājs «Porsche» un «Audi» savus elektroauto modeļus – attiecīgi «Taycan» un «e-tron GT» – ir aprīkojuši ar borta sistēmu, kas ļauj tos uzlādēt ar jaudu līdz 270 kW. Tas procesu padara ļoti ātru, un 80 procentu rezervju sasniegšanai nepieciešamas vien nedaudz vairāk kā 20 minūtes. Cits ātruma piemērs ir «Tesla» automobiļiem paredzētās «Supercharge»r stacijas ar 250 kW jaudu, savukārt Latvijā un Lietuvā gan pašlaik ir tikai pa vienai tik jaudīgai uzlādes stacijai.
Aplūkojot visu uzlādes infrastruktūru, nākas konstatēt, ka minēto elektroauto īpašnieku rīcībā ir gauži maz vietu, kur šīs īpašās uzlādes iespējas pilnībā izmantot. Tāpēc, meklējot praktiskāku variantu, nākamais solis ved pie modeļiem, kuriem der arī mazāka jauda, bet kam saglabājas līdzīgs uzlādes ilgums, respektīvi – pie modeļiem, kas sniedz optimālu akumulatora ietilpības un uzlādes ātruma attiecību.
Piemēram, jauno «Cupra Born» ražotājs piedāvā ar 58 un 77 kWh akumulatoru, un ātrajā stacijā to var piepildīt ar jaudu līdz 120 vai 135 kW. Lai iegūtu 80% enerģijas rezervju, vajadzīga vien aptuveni pusstunda neatkarīgi no tā, kura Volkswagen grupas MEB platformas akumulatora versija tā ir.
Bet kāds uzlādes ātrums cilvēkiem patiešām ir nepieciešams?
Jauno laiku fenomens
Bažas par akumulatora izlādēšanos izjūt daudz vairāk cilvēku, nekā var iedomāties. Pirms sešiem gadiem LG pat ieviesa terminu “akumulatora izlādēšanās trauksme”. Tas radās pēc tam, kad Dienvidkorejas uzņēmuma Amerikā veiktā aptauja atklāja, ka gandrīz 90% mobilo tālruņu īpašnieku pārāk bieži raizējas akumulatora “nosēšanos”, turklāt deviņi no desmit lietotājiem krīt panikā, kad šis rādītājs nokrītas zem 20%. Par šo fenomenu labi zina visi tie ražotāji, kas savos produktos izmanto akumulatorus vai baterijas.
Šis psiholoģiskais stāvoklis nav medicīniski atzīts par traucējumu, un dažiem tas droši vien šķitīs pat smieklīgs – galu galā vēl gluži nesen cilvēce itin labi iztika bez šādām saziņas tehnoloģijām. Taču mūsu digitalizētajā pasaulē lielai daļai cilvēku dzīve ir pārcēlusies uz mobilajām ierīcēm, tāpēc pat doma, ka uz mirkli vari tikt no tās atslēgts, izraisa reālu stresu. Papildu tam pieaugušais dzīves temps liek meklēt veidus, kā pēc iespējas ātrāk papildināt jebkuras ierīces rezerves.
Šis fenomens kļuva vēl manāmāks, kad parādījās elektriskie auto. Un, jo vairāk tie piepildīja ielas, jo aktuālāks kļuva infrastruktūras jautājums: neviens nevēlas nīkt uzlādes stacijas rindā un pēc kabeļa pievienošanas noskatīties, cik lēni pildās akumulators. Cilvēki vēlas auto uzlādēt tik ātri, cik vien tas iespējams, un visdrīzāk tuvākajos gados šai ziņā gaidāms iespaidīgs progress.
Kā saka auto vēstures pārbaudes platformas «Association of Automotive Intelligence» vadītājs Mats Buželis, reāli nepieciešamo uzlādes ātrumu elektroauto īpašnieki var saprast, aplēšot, cik daudz rezervju tiek atjaunots konkrētā vietā 8 stundās, respektīvi – darba laikā vai pa nakti. Tieši šie laika nogriežņi uzpildei ir vispiemērotākie, jo īpašniekam nav drudžaini jāmeklē brīva uzlādes stacija un jātērē savs laiks, vienkārši gaidot.
“Man gribas vilkt paralēles ar mobilo tālruni. Dienas vidū telefonu uzlādē cilvēki, kas to izmanto ļoti intensīvi vai lieto novecojušu modeli. Līdzīgi ir ar mašīnu – ja nākas lādēt pa dienu laikā, kad iecerētas visādas darīšanas, viss dienas plāns ievelkas. Tāpēc loģiskāk to darīt ir tad, kad auto netiek izmantots,” skaidro speciālists.
Nesteigties ir izdevīgāk
Mats Buželis norāda, ka mašīnas uzlāde naktī ir efektīva arī tāpēc, ka šajā laikā ir zemāks elektrības tarifs un ir iespējams ietaupīt naudu. Turklāt parasti ar nakts stundām pietiek, lai pilnībā atjaunotu rezerves vidējā akumulatorā. Tā jau pieminētā dinamiskā ģimenes kompaktauto «Born» 58 kWh akumulatoru var pilnībā uzlādēt 6 stundās 15 minūtēs, izmantojot 11 kW sienas lādētāju.
“Elektroauto uzlāde ir plānošanas jautājums – analoģiski tam, kā plānojam, kur un kad uzlādēsim telefonu. Lielu daļu lādēšanas varam lēnā garā veikt mājās, bet, ja iznācis kāds kāzuss, varam ieskriet ātrajā stacijā,” spriež eksperts.
Ātro uzlādi gan nevajadzētu izmantot bez vajadzības, jo tā negatīvi ietekmē akumulatora kalpošanas laiku. “Tas ir lielisks variants, ja akumulatora līmenis nelaikā nokritis līdz 10 procentiem. Taču tas nav veselīgi nevienam akumulatoram – vai tas būtu elektroauto vai mobilais tālrunis. Izmantojot tikai ātrās stacijas, pēc laika ar vienu uzlādi nobrauksiet jūtami mazāk,” saka eksperts.
Ražotāji cilvēku bažas par akumulatoru veiktspēju ilgtermiņā kliedē, piedāvājot pamatīgu garantiju. Piemēram, «Cupra Born» akumulatora garantija paredz, ka pēc 8 gadu vai 160 000 kilometru ekspluatācijas tas saglabās vismaz 70% kapacitātes.
Jautājums par vistu un olu
Vai auto iegādi vajadzētu stimulēt, attīstot infrastruktūru, vai otrādi? Tas ir “vistas un olas” jautājums visiem tiem, kuri šaubās par elektroauto pirkšanu, jo viņiem nav iespējas lādēt pa nakti vai darba laikā. Tomēr Eiropas Savienībā jau ir pieņēmusi svarīgus tirgus regulēšanas lēmumus, un to īstenošana ir tuvas nākotnes jautājums.
Jau nākamajā desmitgadē ES valstis cita pēc citas aizliegs tirgot jaunus iekšdedzes auto, tāpēc nepieciešamība pēc plaša uzlādes tīkla būs ļoti liela. Mats Buželis piebilst arī, ka jau tagad elektriskās infrastruktūras izaugsmes temps dažās valstīs ir ļoti iespaidīgs. “Lielbritānijā katru dienu tiek uzstādītas aptuveni 50 jaunas stacijas. Tomēr es pēc personīgās pieredzes zinu, ka vienlīdz svarīgi ir ne tikai fiziskie punkti, bet arī raits uzlādes process – iebraucu, uzlādēju, samaksāju, aizbraucu,” uzskata auto tirgus speciālists.
Pēc Mata Bužeļa novērojumiem, infrastruktūras paplašināšanai būs nepieciešamas dažādas stacijas – gan ātrās, gan mazas un vidējas jaudas. Konkrēto tipu noteiks uzstādīšanas vieta. “Starppilsētu maršrutos ir nepieciešamas ātrās stacijas, jo cilvēki veic lielus attālumus un vēlas galā nokļūt pēc iespējas drīzāk. Savukārt pilsētā varētu būt pat atsevišķas stāvvietu rindas, kur cilvēki atstātu savu mašīnu uz nakti un izmantotu lēno, akumulatoram saudzīgo uzlādi,” rezumē Mats Buželis.
