Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kliedējot maldus par elektroauto akumulatoriem
Lai radītu nākotnes elektroauto akumulatorus, nākas izmantot visu pieejamo pieredzi un zinātnes sasniegumus, tāpēc uzņēmumi, piemēram, tādi kā «Opel», cenšas atrast optimālu kombināciju starp tradīcijām un inovācijām. Rezultātā to panākumi, īpaši litija jonu tehnoloģijās, maina visu nozari.
«Nepārtraukti ieguldījumi sarežģītajā akumulatoru ķīmijā un konstrukcijā virza nozari uz priekšu un grauj aplamos gadu gaitā ap tiem izveidojušos priekšstatus,» saka Mats Buzelis, carVertical Komunikācijas nodaļas vadītājs.
Tehnoloģiskais progress nepārtraukti maina gan elektroauto akumulatorus, gan arī mūsu domas par tiem. Lai izplatīto litija jonu akumulatorus padarītu vēl ietilpīgākus un ilgmūžīgākus, tie nepārtraukti tiek pilnveidoti gan pēc sastāva, gan konstrukcijas. Un tas ir arī ceļš uz to, lai mainītu cilvēku izpratni.
Kļūda Nr. 1: elektroauto akumulatoriem ir īss mūžs
Visai izplatīts ir uzskats, ka elektroauto akumulatori ātri nolietojas un dažos gados kļūst praktiski par enkuru. Tomēr uz lielāko daļu mūsdienu elektromašīnu tas neattiecas. Piemēram, Opel ir stingri pārliecināts par savu akumulatoru ilgmūžību un piedāvā astoņu gadu vai 160 000 kilometru garantiju, solot, ka pēc šāda perioda vai nobraukuma akumulatora kapacitāte būs vismaz 70%.
Šādi rezultāti ir iespējami, pateicoties modernu pārvaldības sistēmu spējai uzturēt akumulatoros optimālus apstākļu. Optimāla temperatūra, kā arī uzlādes līmenis un intensitāte ne tikai paildzina akumulatoru kalpošanas laiku, bet arī nodrošina lielisku veiktspēju ilgu gadu garumā. Patiesībā lielākā daļā litija jonu akumulatoru tagad līdz maiņai kalpo vismaz desmit gadus. Un pagarinātā garantija ir lielisks apliecinājums neapstrīdamajam progresam.
Kļūda Nr. 2: akumulatoriem ir ierobežota kapacitāte
Potenciālajiem elektroauto pircējiem varētu rasties bažas par attālumu, ko iespējams veikt ar pilnu uzlādi. Jā, pirmā šo braucamo paaudze šajā ziņā tik tiešām bija tālu no ideāla, taču inovācijas maina arī šo jomu. «Piemēram, jaunās paaudzes Opel Mokka-e spējas visas jūsu raizes atstāt pagātnē,» ir pārliecināts Mats.
Pašlaik liels uzsvars tiek likts uz sniedzamību – gan pēc WLTP testiem, gan reālajā dzīvē. Uzlabotās sistēmas tādos automobiļos kā «Opel Mokka-e» pierāda, ka kompakts elektroauto, pateicoties efektīvai enerģijas pārvaldībai, ar pilnu uzlādi var veikt patiešām iespaidīgu attālumu. Ražotāju pūliņi nodrošināt, ka elektriskās mašīnas ne tikai tur līdzi tradicionālajiem iekšdedzes spēkratiem nobraucamā attāluma ziņā, bet arī pārspēj tos izmaksu un energoefektivitātes ziņā, ir vainagojušies panākumiem.
Piemēram, «Opel Mokka-e» sniedzamību saskaņā ar WLTP ir 406 kilometri. Kompaktam elektroauto tas ir iespaidīgs rādītājs un liecina par pārliecinošu progresu gan tehnoloģijās, gan enerģijas pārvaldībā. Salīdzinājumam: «Nissan Leaf» pēc WLTP testiem spēj nobraukt 398 kilometrus, bet «Toyota bZ4X» – 516 kilometrus (tiesa, saskaņā ar EV-Database datiem reālā «bZ4X» autonomija ir 340 km, jo piedziņa nav īpaši efektīva).
Te svarīgi atcerēties – lai gan tehniskie rādītāji ir no svara, reālā sniedzamība var atšķirties atkarībā no tādiem faktoriem kā vadības stils, laikapstākļi un maršruta īpatnības.
Kļūda Nr. 3: akumulatoru ražošana kaitē videi
Oponenti nereti uzsver, ka elektroauto akumulatoru ražošana rada ievērojamus oglekļa izmešus. Tomēr, runājot par ietekmi uz vidi, ir svarīgi ņemt vērā visu automašīnas dzīves ciklu.
«Jā, ražošanai ir nepieciešama enerģija, taču, kad elektroauto nonāk ekspluatācijā, visā ciklā to sākotnējā ietekme tiek kompensēta un beigās ir pat ievērojami mazāka nekā iekšdedzes analogiem,» uzsver Mats Buzelis.
Tā saskaņā ar «BloombergNEF» ziņojumu (kas ietver informāciju par piecām valstīm) vidējā segmenta elektroauto, kas no konveijera noripojuši 2020. gadā un nobraukuši 250 000 km, dzīves cikla CO2 emisija ir par 18–87% mazākas nekā līdzvērtīgām iekšdedzes mašīnām. Francijā elektroauto izrādās ekoloģiski tīrāki jau pēc 25 000 km nobraukuma, savukārt Ķīnā – pēc 153 000 km. Taču līdz 2030. gadam visās valstīs šis lūzuma punkts tiks sasniegts daudz agrāk.
Citā pētījumā, ko veikusi Starptautiskā Tīra transporta padome, konstatēts: ASV tirgū vidēja izmēra elektroauto akumulatora ekspluatācijas laikā oglekļa emisija jau šobrīd ir par 60–68% zemāka nekā salīdzināmiem modeļiem ar iekšdedzes dzinēju. Un šī atšķirība tikai palielināsies, jo mēs arvien vairāk izmantosim atjaunīgo resursu elektrību.
Raugoties nākotnē: holistiska izpratne un progresīvas inovācijas
Inovāciju loma elektroauto segmentā sniedzas tālāk par ražošanu. Tā ietver galveno aspektu uzlabošanu, aizspriedumu kliedēšanu un dziļākas izpratnes veidošanu par šo transporta veidu. Un te izšķiroša nozīme ir akumulatoru tehnoloģiju attīstības pionieru sasniegumiem.
«Inovācijas nes tehnoloģijas pāri mums zināmajām robežām un arī atspēko mītus, kas kādreiz virmoja ap elektroauto akumulatoriem. Progress šai jomā ir nepārtraukts, un tas mums sola, ka elektroauto nākotne ir spoži gaiša un ilgtspējīgi zaļa,» uzsver Mats Buzelis.
Tātad elektriskā transporta nākotne ir atkarīga no uzņēmumiem, kas iegulda inovācijās un tādējādi maina svarīgas lietas.
Populārākie raksti
