Rīga 0°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
8. jūnijā norisinājās LTRK Mobilitātes komisijas diskusija “Rīgas metropoles loģistika, kā tā izmainīsies līdz 2030. gadam?” Kā plānotās izmaiņas skars uzņēmējus, preču loģistiku?”, kurā eksperti runāja par galvaspilsētas mobilitātes risinājumiem Latvijas Atjaunošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros, Rīgas apvedceļa projektu, zemo emisiju zonas projektu un Rīgas autostāvvietu politikas un velokoncepcijas izstrādi.
Par konkurētspējīga Rīgas mobilitātes plāna izveidi Latvijas Atjaunošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros stāstīja Latvijas Republikas satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Viņš uzsvēra gan nepieciešamību pēc transporta reformas, īstenojot integrētu un koordinētu pieeju pasažieru pārvadājumu organizēšanai ne tikai galvaspilsētā, bet arī Pierīgas pašvaldībās, gan vajadzību novirzīt privātā un komerctransporta plūsmas no Rīgas centra, gan iedzīvotāju paradumu maiņas veicināšanu, nodrošinot konkurētspējīgas alternatīvas privātajam transportam.
“Mērķis, ko mēs ar Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas uzlabošanu vēlētos panākt, ir iedzīvotāju paradumu maiņa. Šobrīd ļoti daudz transporta caur Rīgu brauc tranzītā, Pierīgas iedzīvotāji ar savu privāto transportu uz Rīgu dodas strādāt, kā arī Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta tīkls ir diezgan fragmentēts. Tāpēc, lai samazinātu privātā transporta plūsmu galvaspilsētā, lai mazinātu kravu transporta intensitāti un CO2 izmešu daudzumu, mums ir jārada apstākļus transporta izmantošanas paradumu maiņai,” skaidro T. Linkaits.
Par plānoto Rīgas apvedceļu A4 un A5 pārveidi par ātrgaitas ceļiem informēja VAS “Latvijas valsts ceļi” Attīstības pārvaldes direktors Verners Akimovs.
Apvedceļu pārbūve nepieciešama, lai novērstu zemo satiksmes plūsmas caurlaides spēju un nepietiekamo satiksmes drošību, būvniecības darbu uzsākšana uz šo brīdi ir plānota 2027. un 2028. gadā. V. Akimovs iepazīstināja arī ar apvienotā autoceļa un dzelzceļa tilta pār Daugavu un ar to saistītās infrastruktūras būvniecības ieceri, kas apvieno autoceļa tilta un Rail Baltica dzelzceļa tilta projektu, samazinot būvniecības izmaksas un racionālāk izmantojot resursus. Minēto projektu īstenošana ir ieguvums mobilitātes veicināšanai un transporta plūsmas caur Rīgu mazināšanai.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Galvenais projektu vadītājs transporta plānošanas jomā Mihails Potihonins stāstīja par satiksmes sistēmas pārkārtošanas nepieciešamību, ar mērķi samazināt vides piesārņojumu, lai veicinātu sabiedrības veselību un radītu pievilcīgāku pilsētvidi. Savukārt par Rīgas autostāvvietu politiku un velokoncepcijas izstrādi informēja Rīgas Domes Satiksmes departamenta p.i. Jānis Vaivods. Pieaugot velosipēdistu skaitam pilsētā, nepieciešams risināt gan veloinfrastruktūras, gan velonovietņu pieejamības jautājumus. Tāpat nepieciešams risināt arī autostāvvietu pieejamību, lai iedzīvotājiem būtu iespēja novietot savu automašīnu un uz pilsētas centru doties ar sabiedrisko transportu.
Diskusijā piedalījās un uz skatītāju jautājumiem atbildēja arī LTRK Mobilitātes komitejas vadītāja vietnieki Imants Martinsons un Mareks Kilups. Diskusiju vadīja LTRK Mobilitātes komitejas vadītājs Neils Balgalis.
