Eksperiments: Kā es izmēģināju menstruālo piltuvi

Svarīgākais par menstruālo piltuvi

• Kā izrādās, menstruālās piltuves nav nekas jauns – tās parādījušās jau pagājušā gadsimta 30. gados, taču savu slavas gājienu aktīvi uzsākušas tikai tagad, kad tās lielākoties ražo no medicīniskā silikona – hipoalerģiska, ķermenim droša materiāla, kas ir viegli tīrāms un neatstāj negatīvu ietekmi uz maksts mikrofloru.
• Atšķirība no tampona, kas asinis uzsūc, piltuve rada vakuumu un asinis savāc, saglabājot maksts dabisko ph līmeni, neradot gļotādas kairinājumu vai nesausinot maksts sieniņas. Tā spēj savākt 3–5 reizes vairāk asiņu nekā tampons, tāpēc daudzas sievietes piltuvi iztukšo tikai no rīta vai vakarā.
• Ar piltuvi var droši aktīvi kustēties, sportot, vingrot un pat peldēt, neuztraucoties, ka tā izkustēsies no vietas vai izkritīs – ja piltuve ir ievietota pareizi, tā it kā piesūcas maksts sieniņām, tāpēc nav jābaidās, ka veidosies noplūde.
• Piltuves pieejamas dažādos izmēros, visbiežāk – divos: 20 ml piltuve piemērota vieglākām mēnešreizēm, sievietēm, kas jaunākas par 30 gadiem un ar anatomiski šaurāki maksti; 30 ml derēs sievietēm pēc 30 gadiem, kuras ir dzemdējušas vai ar intensīvām mēnešreizēm. * Dažādas ir arī piltuvju formas – vairāk vai mazāk izliektas, lai labāk pielāgotos sievietes anatomijai.

Īpašās dienas man vienmēr – jau kopš pusaudzes gadiem – ir sagādājušas ne mazums galvassāpju (un vēdersāpju), apkaunojošu brīžu un sasmērētu apģērbu. Parasti lietoju higiēniskās paketes, taču nu esmu apņēmusies izmēģināt menstruālo piltuvi, jo, godīgi sakot, man ir apnicis katru mēnesi tik ļoti iespringt un uztraukties par šo sievišķīgo procesu. Tā kā man ir kontracepcijas spirāle, vispirms noskaidroju, vai piltuvi vispār drīkstu lietot. Izrādās, ka to droši var lietot arī sievietes ar kontracepcijas spirāli, diafragmu vai vaginālo riņķi.

Kur un kādu iegādāties?

Esmu noskaidrojusi, ka menstruālās piltuves nemaz tā visur nav pārdošanā – tās varot nopirkt veikalā Sexy Style, dažās konkrētās aptiekās un veikalos Biotēka, kā arī internetveikalos. Vispirms dodos medīt piltuvi uz tuvāko aptieku, taču tur man paziņo, ka tādas pārdošanā neesot. Labi, ka tuvumā ir Biotēka, kur viena veida menstruālās piltuves tomēr atrodas. Lai arī vairums piltuvju ir ražotas no medicīniskā silikona, šeit pieejamā Masmi piltuve ir no medicīniskā un hipoalerģiskā termoplastiskā elastomēra (TPE). Man paskaidro, ka arī šis materiāls ir sievietes ķermenim draudzīgs. Kad, stāvot pie plaukta, uzzinu, ka piltuves pieejamas trijos dažādos izmēros S, M, L, samulstu, jo nezinu taču tās zonas izmērus un nevaru ne iedomāties, kā gan tagad – veikalā uz vietas – tos vispār varētu noskaidrot. Labi, ka uz iepakojuma viss skaidri ir norādīts: S izmērs – domāts sievietēm līdz 18 gadu vecumam, kurām nav regulāras dzimumdzīves; M izmērs – sievietēm līdz 25 gadiem, kuras nav dzemdējušas; L – sievietēm pēc 25 gadu vecuma un sievietēm, kuras ir dzemdējušas. Samaksāju pie kases 21,95 eiro – man šķiet, ka cena ir adekvāta, ņemot vērā, cik ik mēnesī tērēju vienreizlietojamām higiēnas precēm. 

Pirmā iepazīšanās

Mājās atveru paciņu, kur atrodas rozā piltuve (nu gluži kā tulpes zieda galviņa) ar pāris caurumiņiem augšpusē (tie nodrošinot labāku savienojumu ar maksts sieniņām) un auduma maisiņš, kurā piltuvi glabāt un transportēt. Pirms sākt lietot, piltuve ir jāsterilizē, aptuveni četras minūtes peldinot katliņā ar verdošu ūdenī. To izdaru, vēl karstu izķeksēju no katliņa un nogaidu, lai mazliet atdziest. Dodos uz tualeti, kārtīgi ar ziepēm nomazgāju rokas un atbilstoši instrukcijai saloku piltuvi tādā kā U formā (pavisam ir trīs metodes – katrai pašai jāatrod sev piemērotā). Lai piltuvi ievietotu, ir jāatrod ērta poza, piemēram, atrodoties puspietupienā vai novietojot vienu kāju uz poda malas. Ir ļoti būtiski atslābināties – dažām sievietēm ievietošanas brīdī var palīdzēt ūdens bāzes lubrikants. Piltuvi nevajag ievietot tik dziļi kā tamponu, taču, to darot aiz rievotā kātiņa nepieciešams pagriezt, lai sajustu, vai piltuve atrodas vajadzīgajā vietā. Izdaru visu, kā pamācībā teikts, un – jūtos labi. Pastaigāju, apsēžos, palēkāju – nekādu diskomfortu nejūtu, super! Drošības labad gan pirmajās reizēs lieku arī ieliktnīti – ja nu notiek kādas necerētas noplūdes.

Citi lasa

Estere Jansone

Dzīvnieki

Iemidzinās Rīgas Zoodārzā nesen dzimušo lauveni. Otrs Lauvēns dosies uz Dāniju

Katrīna Jaunslaviete-Ķipure

Māja

Vai drīkst vākt malku valsts mežā?

Ineta Meimane

Personības

Laura Vizla par pagātni, skaisto dzīvi un Porziņģi: Šo šķiršanos nevērtēju kā zaudējumu

Šmucīgā iztukšošana

Piltuvi neizņemot, var kārtot dabiskās vajadzības, ar to vakarā mierīgi var iet gulēt, tā netraucē sportojot un pat dodoties peldēt. Vai piltuve nepadara menstruāciju procesu sāpīgāku? Tas ir individuāli, dažkārt piltuve pat krietni samazinot krampjveida sāpes, taču es īpašu atšķirību nejutu. Svarīgi ir piltuvi vismaz reizi 12 stundās iztukšot. Kā zināt, ka ir pienācis laiks to darīt? Pēc sajūtām, līdzīgi kā ar tamponiem. Par piltuves izņemšanu gan esmu dzirdējusi dažus šausmu stāstus – kad viss sarkanais saturs izlīst uz vannasistabas grīdas mājās, kur ciemojies, vai publiskās tualetes kabīnē. Šīm asiņainajām leģendām gan neļauju sevi sabiedēt. Tomēr jāatzīst, ka piltuves izņemšana ir procesa piņķerīgākā un sākumā arī nepatīkamākā daļa. Tāpēc brīdinu – piltuve nebūs tava sabiedrotā, ja tevi šausmina asinis vai nepieciešamība ievietot pirkstus makstī. Kāda sieviete, iespējams, pirmo reizi dzīvē ieraudzīs, kā izskatās viņas iekšējais šķidrums – mazliet pabiezs un ar gļotām, kas, starp citu, esot dzimumorgānu labas veselības pazīme.

Pirmajā reizē mierinu sevi ar domu, ka piltuve nemēdz iesprūst vai mistiski pazust kaut kur ķermenī.

Nomazgāju rokas, atrodu ērtu pozīciju, kurā iespējams atslābināties, un daru, kas jādara. Piltuvi izņemot, dzirdu nelielu skaņu – paukš! –, bet tā būs ne vienmēr. Piltuves saturu izleju podā, pašu piltuvi izmazgāju izlietnē zem krāna. Ja tekošs ūdens nav pieejams, piltuvi var iztīrīt ar tualetes papīru vai mitro salveti. Pagaidām gan vēl nesaprotu, kā šo intīmo procesu veikli varētu realizēt ārpus savas vannassienas. Arī uz nakti tomēr izvēlos piltuvi vēl nelikt.

Pēc diviem mēnešiem

Ir pagājuši divi pilni cikli, kopš menstruālā piltuve ir kļuvusi par manu sabiedroto īpašajās dienās. Ko lai saku – ir bijušas dienas, kad savu piltuvi dievinu, bet ir piedzīvotas arī nelielas ķibeles. Pozitīvi ir tas, ka ar laiku esmu iemanījusies atslābināties un piltuvi gan veikli ievietot, gan izņemt ārā bez nepatīkamām sajūtām. Šķiet, ar katru reizi man šis process sanāk ātrāk un vienkāršāk. Publiskajās tualetēs gan vēl neesmu riskējusi to darīt, bet ciemos dažādās vannasistabās man tas bieži izdevies bez liekiem negadījumiem un šļakstiem. Apkaunojošs brīdis ir gadījies tikai vienreiz, kad, kārtojot diskrētās padarīšanas, piltuve (man par šausmām) kā korķis izšāvās un ielidoja tualetes podā. Tā nevajadzētu notikt, un, visticamāk, tajā reizē piltuve nebija kārtīgi piesūkusies maksts sieniņām. Ir gadījies arī to ievietot ne īsti pareizajā leņķī, un tad piltuve mazliet tomēr laiž garām asinis. Bet parasti jau viss izdodas veiksmīgi, un tad priecājos, ka pat visintensīvākajā mēnešreižu dienā nav jāskrien uz tualeti pārāk bieži – piltuvi vajag pačekot vien ik pēc pāris stundām.

Tā kā pie piltuves vēl tikai lēnām pierodu, eksperimentēju uzmanīgi. Pirms došanās peldēt, notestēju piltuvi, ieejot vannā. Tā iztur manu pārbaudi – vannas ūdens piltuvē nesatek. Tad mēģinu doties arī baseinā (pirms peldēšanas ir svarīgi piltuvi iztukšot!), to daru menstruāciju beidzamajās dienās. Lieliski, arī šo izaicinājumu piltuve uzveic godam – peldot to nejūtu, un arī peldkostīms ticis cauri sveikā tīrs. Tāpat ar piltuvi dodos paskriet un pavingroju uz jogas paklājiņa – ir ērti, tā netraucē kustībām, noplūdes nav manāmas (lai gan mani tomēr vēl nepamet trauksmes sajūta, tāpēc piltuvi lietoju kopā ar biksīšu ieliktnīti – visādam gadījumam).

Mēnešreižu beigās piltuve atkārtoti jāsterilizē līdz nākamajai cikla reizei. Ja piltuvi pareizi kopj, to varot lietot ilgi – pat desmit gadu.

Vai turpināšu lietot?

Mans rezumē – sākotnēji pret piltuvēm izturējos ar zināmu skepsi, taču tagad pie savas esmu pieradusi un ar to sadraudzējusies. Ja piltuvi izdodas ievietot pareizi (un tas izdodas gandrīz vienmēr) par īpašajām dienām pat aizmirstu, un tās vairs nekā neietekmē manu dzīves kvalitāti.

Gribu iedrošināt arī citas, ka noteikti vajag pamēģināt piltuvi, tomēr brīdinu, ka pirmās reizes var būt neveiklas un radīt nelielu diskomfortu. Ja arī uzreiz neizdodas, noteikti jādod savai piltuvei vēl viena iespēja – kamēr iemācīsies to ievietot pareizajā leņķī un dziļumā un ķermenis pie tās pieradīs, jāpaiet vismaz diviem vai trijiem cikliem! Un, protams, vienmēr taču pastāv iespēja konsultēties ar ginekologu – ja nepieciešams padoms, kā piltuvi labāk ievietot vai ja lietošanas laikā rodas nepatīkamas sajūtas.

Zināšanai! Lai iemācītos ar piltuvi pareizi apieties, palīdzēs vietnē Youtube atrodamās pamācības – tās atradīsi, ierakstot atslēgas vārdus menstrual cup.

DACE MATULE, ginekoloģe, dzemdību speciāliste, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente:

«Viena no 21. gadsimta tendencēm ir dzīvot un domāt zaļi. Tas nozīmē, ka mēs palēnām sākam apzināties, cik lieli ir atkritumu kalni, kurus ikdienā radām. Un, ja reiz izvēlamies nelietot plastmasas maisiņus, der padomāt arī par to, kā nepiegružot pasauli ar videi nedraudzīgajām paketēm un tamponiem. Menstruālās piltuves šajā ziņā ir laba alternatīva. Taču mēs, sievietes, esam tik atšķirīgas, un tikpat atšķirīga ir mūsu izpratne par savu ķermeni un to, kas ar mums notiek menstruālā cikla laikā. Ir sievietes, kuras jūtas ērti, lietojot tamponus vai tonizējot maksts sieniņas ar vaginālo bumbiņu palīdzību, taču citām tas rada diskomfortu. Un patiesībā jautājums par to – izvēlēties vai neizvēlēties menstruālo piltuvi – ir ne tikai medicīnisks, bet vairāk saistīts ar katras sievietes pašas uztveri un sajūtām. Ir sievietes, kuras jūtas laimīgas, atklājušas šo jauno, ekoloģisko variantu, taču jāciena arī to sieviešu izvēle, kuras nolemj menstruālās piltuves nelietot. Ir jāieklausās savā ķermenī un sajūtās, kā arī jāseko instrukcijai par pareizu un drošu piltuves lietošanu. Runājot par piltuvju drošību – nav dzirdēts, ka tās izraisītu sarežģījumus vai toksiskā šoka sindromu. Ļoti būtiski pirms piltuves ievietošanas un izņemšanas vienmēr mazgāt rokas, kā arī higiēniski apstrādāt menstruālo piltuvi. Ja maksts vide ir ar normālu pienskābo baktēriju skaitu, sievietei nav seksuāli transmisīvo slimību vai akūta maksts iekaisuma, pareizi lietojot menstruālās piltuves, komplikācijām nevajadzētu rasties. Tomēr es piltuves rekomendētu tikai sievietēm, kurām ir dzimumdzīve, nevis jaunām meitenēm, kuras vēl savu ķermeni tik labi nepazīst un kurām maksts ieeja jaunavības plēves dēļ ir ļoti šaura.»