Bērziņa nāve šokēja visus. Ne vien tuviniekus – sievu, abas meitas un mazbērnus –, bet arī bijušos kolēģus politiķus. Lai arī daudzus gadus Bērziņš bija attālinājies no Rīgas un politiskās dzīves, pilnībā pārceļoties uz savu zemnieku saimniecību pie Jēkabpils, domubiedri ar Gundaru ik pa laikam tikušies, sazvanījušies, kopā devušies medībās. Nekas neesot liecinājis, ka 8. janvāris nāks ar skumju vēsti, ka Bērziņš devies mūžībā.
Atvadās no ekspolitiķa Rīgas krematorijas Lielajā zālē pulcējās ap 100 ļaužu.
Viņu vidū bija kādreizējie politikas smagsvari – ekspremjeri Andris Šķēle un Aigars Kalvītis, bijušie ministri, Saeimas deputāti, kuri politiku veidoja pagājušā gadsimta beigās un šī gadsimta sākumā, darbojoties vienā no visu laiku masveidīgākajiem Latvijas politiskajiem spēkiem – Tautas partijā.
Teju stundu ilgo ceremoniju vadīja aktieris Normunds Bērzs, skanēja Gundara iemīļotās dziesmas, bet aizgājēja dzīves zīmīgākos brīžus atminējās tuvākais līdzbiedrs un draugs – dzejnieks Normunds Beļskis. «Smagas, tiešām ļoti smagas bija šīs pāris nedēļas. Kā vesela dzīve. Pēc ceremonijas biju garīgi iztukšots. Tikai vēlu vakarā ieguvu tādu iekšēju sirdsmieru un dvēseles harmoniju. Acīmredzot tā bija lemts, un tas man bija jāizdara,» atzīst dzejnieks.
Ceremonijā Beļskis runāja alegorijās, prasot piedošanu Bērziņam un sakot, ka aizgājēja pēdējā griba, lai viņa bēres būtu klusas, vien tuvāko radu vidū, tomēr netiek izpildīta. Netiek gan izpildīta daļēji, jo pelnus tomēr iecerēts vest uz Gundara mīļo ābeļdārzu viņa saimniecībā.
«Ar Gundaru bijām ļoti tuvi, gadījies būt kopā dažādās dzīves situācijās – medībās, kalnos, politikas druvā. Protams, šādās reizēs esam pārrunājuši arī mūžības tēmas. Atminos, viņš stāstīja, ka tad, kad pienākšot tas brīdis, gribētu, lai atvadās būtu tikai radi. Bet ne vienmēr var visu tā izpildīt. Šoreiz ar tuviniekiem uzskatījām, ka jārīko lielāka ceremonija, jo daudzi gribēja teikt ardievas un pavadīt šo stundu kopā, atcerēties. Tāpēc jau atvadās lūdzu piedošanu, un ceru, ka Gundars neļaunojas uz mani par šo pasākumu,» tā Beļskis.
Viņš atklāja arī to, ka Gundars savas dzīves laikā bijis liels dziedātājs, bet pa visiem šiem gadiem tikai reizi viņa balss esot ierakstīta. Kompozīcija «Sapņu bites» bija iedziedāta «Talantu fabrikas» finālam. Tieši šis ieraksts tika atskaņots, kad zārks ar Gundara mirstīgajām atliekām devās pēdējā ceļā.