Zemkopības ministrija ir satraukta par Eiropas Komisijas pēkšņo vēlmi mainīt noteikumus, kā kūpināt produktus Eiropas Savienības dalībvalstu tirgum. Rosināšot samazināt maksimāli pieļaujamās policiklisko aromātisko ogļūdeņražu normas, tas kaitēšot Latvijas ražotājiem un nostādīs tos nevienlīdzīgos konkurences apstākļos ar citu dalībvalstu kūpinājumu ražotājiem.
Zemkopības ministrijas mērķis ir saglabāt patreiz apstiprinātās tradicionālās kūpināšanas atkāpes Latvijai: tradicionāli kūpinātai cūkgaļai, karsti kūpinātai vistas gaļai, karsti kūpinātām desām un karsti kūpinātai medījamo dzīvnieku gaļai un tradicionāli karsti kūpinātām zivīm.
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) ir bažas, ka kūpināšanā izmantotās vielas varētu būt kaitīgas patērētāju veselībai. Latvija kopā ar dažām citām ES dalībvalstīm kūpināšanas aromatizētāju lietošanai ir panākusi garāku pārejas periodu –
līdz 2029. gada 1. jūlijam, kad uzņēmēji vēl arvien varētu izmantot ierastos kūpināšanas aromatizētājus.
Ja 2029. gadā vēl nebūs izstrādāti jauni kūpināšanas aromatizētāji, ražotāji varēs atgriezties pie tradicionālajām kūpināšanas metodēm koksnes dūmos, lai saglabātu kūpinājumu tradicionālo garšu. Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas joprojām gaļu, zivis un sierus kūpina, izmantojot šīs tradicionālās metodes. Šādas atkāpes spēkā ir arī Īrijai, Horvātijai, Kiprai, Spānijai, Polijai, Portugālei, Slovākijai, Somijai un Zviedrijai.