Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Mūsu sankcijas smagi sit pa Krieviju; tās ir pastiprinātas, atbildot uz [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina iebrukuma Ukrainā eskalāciju. Eiropas Parlamenta nostāja bija ļoti skaidra no paša sākuma: mums ir jāpanāk nulles atkarība no Krievijas, un tam ir jābūt mūsu galvenajam mērķim. Mums jāpērk enerģija no draugiem, nevis no ienaidniekiem, un nav katru dienu jāfinansē šis karš,» atzīmēja Metsola.
Viņa sacīja, ka Eiropas Savienībai vajag palīdzēt piegāžu diversifikācijā savām dalībvalstīm, kuras par 100% ir atkarīgas no Krievijas gāzes. tas attiecas uz Ukrainas kaimiņvalstīm, kuras saskaras ar bezprecedenta slogu, uzņemot ukraiņu bēgļus, bet vēl nespēj panākt neatkarību no Krievijas darbībām.
«Ir laiks Eiropas Savienībai demonstrēt līderību. Kad mēs runājam par mūsu klimata mērķiem un likumdošanu, tas attiecas ne tikai uz Zaļo kursu, ne tikai uz vides un klimata aizsardzību. Mēs skatām šos jautājumus no mūsu drošības viedokļa. Ja to ņem vērā no mūsu ilgtermiņa mērķu un Konferences par Eiropas nākotni pozīcijām, šis darbs ir vērsts uz mūsu kā Eiropas Savienības stratēģiskās neatkarības nodrošināšanu,» rezumēja Metsola.
ES valstis, reaģējot uz Krievijas pilna apjoma iebrukumu Ukrainā, ir piemērojušas Krievijai četras bezprecedenta sankciju paketes, bet nav vienojušās par pilnīgu atteikšanos no Krievijas naftas un gāzes importa. Šo energorersu piegāde vien nodrošina Kremlim apmēram vienu miljardu ASV dolāru dienā, kas ļauj finansēt Putina «kara mašīnu».
