Rīga +5°C 
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Paldies vecākiem par gēniem
«Neesmu liels svinētājs, man vairāk patīk darīt. Šajos apstākļos arī nekāda lielā ballīte netiks rīkota, tas nebūtu pareizi. Mani apciemos tikai paši tuvākie. Viss notiks, ievērojot šobrīd vajadzīgo piesardzību,» PDz saka ekspremjers, kurš ceturtdien svinēs apaļu jubileju.
«Šie gadi paskrējuši kā viena diena. Šķiet, vēl tikai vakar dibinājām Nacionālo neatkarības kustību un kopā ar Tautas fronti cīnījāmies par Latvijas brīvību. Vēl vakar veidojām Latvijas Banku un ieviesām Latvijas naudu. Bet, paskatoties kalendārā un varbūt mazliet arī spogulī, es redzu, ka gadi ir paskrējuši un kaut kas tomēr ir mainījies,» domīgs ir Repše. Tiesa, nemaz tik ļoti mainījies viņš, gadiem ejot, nav – vēl aizvien tikpat stalts, vien sirmums iezadzies matos.
«Par to vispirms paldies maniem vecākiem, jo tie noteikti ir arī gēni,» spriež Einars.
«Es nepārtraukti atrodos kustībā, visu laiku kaut ko daru. Nevienu brīdi nevaru nosēdēt mierā – bez jaunām idejām un izaicinājumiem.
Man pat neatliek laika, lai noskatītos kādu filmu.
Lai gan man ir Netflix abonements un filmas varētu skatīties no rīta līdz vakaram, beidzamā mēneša laikā to neesmu darījis ne reizi. Man nepārtraukti ir kaut kas, ar ko nodarboties, un tā tās nedēļas un mēneši paskrien kā viens mirklis. Man ir sajūta, ka visi lielie notikumi, kas manā dzīvē bijuši, notikuši vakar, un šobrīd galva ir pilna ar jaunām iecerēm, kuras realizēt rīt.»
Vaicāts, kas šobrīd piepilda viņa ikdienu, Einars stāsta: «Esmu aktīvs dažādās frontēs – darbojos gan biedrībā Latvijas nākotnes forums, gan Baltijas Starptautiskajā bankā, kurai palīdzu kļūt par jaunu un modernu vietējā kapitāla banku. Uzskatu, ka nekur no aprites pazudis neesmu. Man ir svarīgi, lai varētu palīdzēt veidoties un attīstīties kopējām idejām Latvijā.» Uz jautājumu, vai neplāno startēt politikā, Repše atbild: «Nē, paldies, tur šobrīd, domāju, ir citi talanti un tradīcijas un ļoti labi iztiek arī bez manis.»
Aizrāvies ar Austrumu cīņu mākslu
«Pirms pasauli pārņēma epidēmija, es gāju uz Austrumu cīņu zāli,» stāsta Repše.
«Kad klātienē vairs nebija iespējams trenēties, tas viss mazliet apstājās. Tagad gaidu, kad varēšu atsākt kaut ko aktīvi darīt. Starp citu, viens no variantiem ir kalni. Jā, es vēl arvien sapņoju par kalnos kāpšanu, kurai nesanāk veltīt tik daudz laika, cik gribētos. Kalnos noteikti atgriezīšos – ja ne citādi, tad pensijas gados. Tas ir garīgi atjaunojošs un fiziski norūdošs pasākums. Šeit, Latvijā, es nevaru sevi piespiest tā noslogot mūsu samērā līdzenajā reljefā.
Lai gan man tuvu atrodas Zilie kalni, atzīšos – reti turp dodos pastaigāties.
Pilnīgi citādāk ir nonākt Alpos, kur labprāt dodos pat vairākus simtus kilometrus pa vertikāli. Kalnos neviens neskaita metrus, ko esi nogājis pa līdzenumu. Tikai tos, ko esi mērojis augšup. Dzīves laikā esmu trīs reizes uzstaigājis Monblānā, un var jau būt, ka uzstaigāšu vēl kādu reizi,» apcerīgs ir Einars.
Viņš saka – neesot atmetis ar roku arī sapnim par gleznošanu. «Ir ieceres arī šajā jomā. Savā dzīvē esmu grēkojis ar to, ka bieži aizraujos ar pārāk daudz dažādām lietām. Gleznošana ir viena no tām, ko nekad neesmu pilnībā pārtraucis. Aizņemtības dēļ tikai mazlietiņ piebremzēta un nolikta sāņus līdz brīdim, kad varēšu tai atkal nopietni pievērsties.»
Jubilejā uzdāvās sev balstvakcīnu
Jubilejas reizē ekspremjers uzsver – viņš par savu veselību rūpējas un aicina to darīt arī citus.
«Daži no mums publiski pazīstamajiem, lai miers viņu dvēselei, kas bija paļāvušies uz savu jaunību un imunitāti, jau ir miruši. Lai cik paradoksāli tas nebūtu, stipra imunitāte šajā gadījumā var pat kaitēt, jo nostrādā pati pret sevi. Tie nav joki. Riski vakcinējoties ir daudzkārt mazāki nekā saslimstot. Un, ja valdība piedāvā šo vakcīnu par brīvu, tad neizmantot to ir vieglprātīgi,» saka Repše.
«Uzskatu, ka vakcīna ir labākais, ko zinātnieki šobrīd var piedāvāt. Varbūt mums būtu jāatgriežas pie obligātas ķīmijas mācīšanas skolās? Daudzu rīcību šobrīd nosaka absolūti nezinātniski priekšstati, bailes un māņticība. Traģiski, ka cilvēki atsakās vakcinēties spriedumu dēļ, kas pielīdzināmi tumšajiem viduslaikiem vai šamanismam.
Visu cieņu dažādiem māksliniekiem, bet man šķiet dīvaini, ka cilvēki bez jebkādiem aizspriedumiem izmanto telefonu, datoru un auto, kuru darbība nav iedomājama bez modernās zinātnes.
Taču, kad jātic modernajai zinātnei attiecībā uz to, kā sevi sargāt pret pandēmiju, šie cilvēki pēkšņi izrādās esam citādi domājoši. Tad esam konsekventi un atgriežamies alu laikmetā – metam prom moderno elektroniku, dzīvojam, sildoties pie ugunskura un cits pie cita skrienam kājām. Ja uztiecaties zinātnei, kas vada jūsu automobili un darbina telefonu, izrādiet uzticību tai arī attiecībā uz veselības aprūpes jautājumiem,» rosina ekspremjers.
Beidzamajos gados ekspremjera ģimenei saistībā ar veselību bijuši smagi pārbaudījumi. Viņa meita Madara Repše pārcietusi vairākas nopietnas operācijas, un pirms dažiem gadiem ar onkoloģisku saslimšanu saskārās ekspremjera sieva Rūta. Tāpēc nav bijis divu domu, ka jādara viss iespējamais, lai pasargātu sevi un mīļos no koronavīrusa. «Mūsu ģimenē seniori tika vakcinēti, tikko parādījās tāda iespēja.
Arī paši vakcinējāmies, kad tas kļuva iespējams, tāpat darījām arī ar trīspadsmit gadus veco dēlu. Tā ir ļoti patīkama sajūta – apzināties, ka esi pasargāts, ka tavs bērns ir pasargāts un nedraud ne nāve, ne invaliditāte no deltas vai kāda cita nejauši saķerta kovida klona,» uzskata Repše. Viņš savas jubilejas nedēļā plāno balstvakcīnu.
