Rīga -1°C 
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Ja būs atbalsts valdībā un Saeimā, tad bāzes pensiju 136 eiro apmērā varētu ieviest no 2023.gada,» sacījis politiķis, gan atzīstot, ka šādām izmaiņām būtu liela fiskālā ietekme – ap 300 miljoni eiro. Ar Finanšu ministriju Labklājības ministrija (LM) pašlaik primāri runājot par 2022.gada budžetu, bet Finanšu ministrija labi zinot arī par ieceri 2023.gadam.
Taujāts par izmaiņām piemaksās par darba stāžu līdz 1996.gadam, Eglītis stāstījis, ka LM ir iesniegusi priekšlikumu Finanšu ministrijai, ka šīm piemaksām būtu jābūt no nākamā gada 1.janvāra. ŠĪ priekšlikuma fiskālā ietekme esot 7 miljoni eiro. «Viss būs atkarīgs no lielās budžeta cīņas, cik mēs varēsim dabūt,» piebildis politiķis.
«Ja es būtu finanšu ministrs, es vispār nevienu pensiju neapliktu ar ienākumu nodokli. Bet tā ir ideālā situācija, kāda tuvākajā laikā nebūs.»
«Tādēļ mana partija ir rosinājusi, ka neapliekamais minimums pensijām būtu minimālās algas apmērā. Pašlaik pensiju neapliekamais minimums ir 360 eiro,» par saviem priekšlikumiem pensiju jomā stāstījis Eglītis.
Savukārt runājot par attaisnotajiem izdevumiem, kurus pašlaik varot izmantot tikai tie strādājošie ar diviem apgādājamajiem, kuru alga ir vismaz 800 eiro, Eglītis atzinis, ka jādomā, kā radīt mehānismu, lai cilvēki varētu pilnībā izmantot gan neapliekamo minimumu, gan atvieglojumus par apgādājamajiem.
«Mans priekšlikums būtu, ka to atvieglojumu par apgādājamiem daļu, kas pārsniedz algu, valsts kompensētu. Piemēram, ja strādājošā ar diviem bērniem alga ir 500 eiro, tad neapliekamais minimums plus atvieglojumi par apgādājamajiem (250 eiro par katru) veido 800 eiro. Līdz ar to neizmantotos 300 eiro valsts varētu kompensēt, piemēram, pieliekot pie ģimenes valsts pabalsta,» piebildis ministrs.
